Jā..pazīstama tēma..
Esmu no tiem, kas nevar diendienā ēst visu pēc kārtas, būs liekie kg, bet nekad ar to nebija nekādu problēmu, bija dienas, kad mazāk ēdu un dienas, kad pieēdos, par to pat nedomāju, ēdu gan veselīgo, gan neveselīgo,bija skola,tad bērns un tml, līdz pagājušo vasar sāku arvien biežāk pierīties, pat nezinu kapēc..kā atbraucu uz Latviju, tā tik visādus saldumus utt stūķēju mutē, jo LV viss liekas tik garšīgs...
Tad es sāku saprast, ka viss, pietiek, beidzot jāuzsāk veselīgs dzīvesveids pa nopietno, jo sen jau tāda doma man bija, daudz interesējos par uzturu, to ietekmi, jāsāk vairāk sportot, iemācījos skriet un tml..
Bet rudenī norāvos, šoreiz gan bija traki, ēdu tā, ka nevar pakustēties, saldumus vispār varu tiiiiik daudz noēst.. pēc tam slikta pašsajūta, nav sāta sajūtas vairs, vainas apziņa un tā uz apli un viss pārējais kā šeit meitenes raksta, skriet ar jau bija grūti, jo organisms ar visu saķīmoto paiku sabāzts un trūka spēka un enerģijas.
Nu un nāca Jaunais gads un šoreiz es tiešām stingri apņēmos, jo tas jau tiešām bija pāri visam, to pat nevar tā izstāstīt.
Cenšos, atsāku skriet, ēdu veselīgi, joprojām lasu par veselīgu dzīvesveidu un uzturu, uzzinu jaunas, garšīgas un veselīgas receptes, lasu arī iedvesmojošus stāstus, pieredzi. Reizi nedēļā, parasti sestdienās, atļauju sev kaut ko garšīgu un tiešām arī to izbaudu, piemēram, tumšo šokolādi vai arī pati uztaisu kādas veselīgas konfektes vai tml. Protams, nav viegli, jo kā iesāk, tā gribas visu noēst un atkal pierīties, bet nu jau man sāk atgriezties sāta sajūta, lai gan ir reizes, kad gribas to un šito, bet turos :)
Rakstu plānotājā, ko esmu ēdusi, ko pirkšu, ja ieraugu labu recepti, rakstu arī motivējošas atziņas/citātus, ko bieži pārlasu vai galvā atkārtoju ik reizi, kad varētu norauties vai neiet skriet :D
Pamazām jau paliek vieglāk, enerģias paliek vairāk, viegluma sajūta, tagad pēdējo reizi jau varēju daudz ilgāku laiku noskriet, pati nobrīnījos, tas arī ir motivējoši. Reizi nedēļā ieturu atslodzes dienu.
Man ir mērķis pamazām panākt, lai tas viss būtu pašsaprotami uz mūžu, kā dzīvesveids, lai nav katru dienu jāpiedomā ko ēst, ko nē, bet vnk veselīgi ēst, pasportot. Gribu beidzot sajust to pilnīgo viegluma sajūtu, enerģiju, kad organisms beidzot kā saka attīrījies :D Un vispār būt brīvai no tā ēšanas apļa, mūžīgi sliktās sajūtas, negribu sačakarēt vielmaiņu, šādā veidā paziņa ieguva cukura diabētu.
Nu jau arī draugam (jo viņš jau turpina ēst visu, tas arī ir grūti), bērnam taisu vienkāršākus ēdienus, negribu, lai mazajam jau no mazotnes tiek visi draņķi.
Turies, ļoti ceru, ka Tev izdosies :) Nav viegli, kad atmetu smēķēšanu, arī pagāja laiciņš, kamēr organisms vairs nepieprasīja nikotīnu, tāpat ar šito pārēšanos!
49
