Darbs

m?

Nekad neesmu vilkusi bilanci nedēļas beigās, par to, kas paveikt un kā jūtos. Darbs ir nebeidams process - viens darbs beidzs, cits sākas. Turklāt man šo padarīšanu bojā skola, jo viss ir vienā putrā :D Kamēr skola nav nokārtota, tikmēr tīri fiziski neļauju sev izpausties uz maksimumu darbā.
Kopumā - man ir lielisks darbs; kolēģi ir fantastiski un atmosfēra ir ļoti motivējoša. Bet ir arī mīnusi, kuri, ceru, ka drīzumā pazudīs. Stulbi būtu teikt, ka nestrādāju naudas dēļ, tomēr tas nav vienīgais faktors.

Esmu strādājusi arī darbā, kurā jau no paša rīta skaitu stundas, cik palicis, lai varētu doties mājās. Arī laba pieredze, turklāt - zināt, kas tev riebjas, arī ir daudz.

nedēļas beigās jūtos nogurusi, bet darbs ļoti patīk, turos šajā vietā arī kolēģu dēļ, jo ir forši

Darba nedēļas beigās esmu priecīga par to, ka tā ir beigusies un varu atvilkt elpu. Gandrījuma nekāda nav.

Strādāju savā darba vietā gandrīz 6 gadus, nepatīk, darbs garlaicīgs, bet alga tiešām laba, tāpēc esmu ar mieru pieciest. Kolēģi labi.

Dalītas izjūtas. Kopumā man darbs patīk, bet tā kā pēdējā laikā strādāju ļoti daudz, tad ik pa laikam jūtos pārstrādājusies un ļoti nogurusi. Bet priecājos, ka man ir mērķis, kāpēc es to daru, t.i. strādāju savā, ne kāda cita labā, tas priecē un palīdz noturēt motivāciju darboties, jo noteikti pienāks tas brīdis , kad varēšu baudīt savus darba augļus un beidzot iegūt to, ko vienmēr esmu vēlējusies - brīvu darba grafiku un lielākas iespējas :)

Ļoti patīk mans darbs, reizēm pēc garām brīvdienām, atvaļinājumiem nevaru sagaidīt pirmo darba dienu. Lai arī katras nedēļas beigās nogurums ir pamatīgs, ir arī gandarījums par pabeigtajiem darbiem. Kolēģi - kā nu kurš, kolektīvs liels un vairākums jau ir forši.

Mana darba nedeelja sodien tikai saakaas. :)
Patiika man darbs ko daru, bet nevareetu teikt, ka buutu baigais gandariijums nedeeljas beigaas. Man katras mainjas laikaa ir jaaizdara konkreetas lietas, kas ir vairaak tehniskas, nekaa kreatiivas, liidz ar to - savu darbu izdaru un par to vairs galvu nelauzu.
Koleegi man ir vienkaarsi fantastiski. Prieks buut kopaa ar tik jaukiem cilveekiem. Veel jo vairaak taadeelj, ka straadaajam 12h mainjas.

Man shobriid darbaa VISS ir forssh :D Bet tas taapeec, ka man beidzot ir normaals, pieaugusha cilveeka darbs, kur man arii ir lielaaka atbildiiba, vairak uzdevumi, interesee sfeera, patiikami koleegji utt. Liidz shim esmu straadaajusi tikai studentu darbos ar debiilaam darba stundaam - viesniicaas, makjiitii, anglju valodas privaatstundas, baaraa... Taapeec, jaa, nedeeljas beigaas juutos labi. Ljoti piekususi, bet prieciiga. Es domaaju, ka ja man nebuutu pieredze ieprieksheejos darbos, tad es sho jauno darba vietu taa nemaz nenoveerteetu

Man ir nenormēts darba grafiks, jo ir gan pamatdarbs, gan blakus darbs, bet arī pamatdarbā nekas nav normēts - viss plūst un mainās, atkarīgs no apjoma, kas jāizdara.

Jā, es savu darbu dievinu, citādi nevarētu panest garās darba stundas, dažreiz brīvdienu neesamību un strādāšanu naktī. Bet melošu, ja teikšu, ka nenogurstu -dažreiz gribu visu pasūtīt, bet tad ieslēdzās prāts un saprotu, ka bez sava darba nevarētu, justos kā narkomāne bez devas (l)

Ir dienas, kad saprotu, ka manam darbam ir lielas priekšrocības (savs uzņēmums), ir dienas, kad domāju, kam man tas viss?!-un gribas visu atmest, bet žēl ieguldīto pūļu..Ir brīži, kad jūtos kā vecis un visas sievietes biznesā šķiet pilnīgi trakas..Ir dienas, kad knapi kājas atvelku uz mājām..Un ir dienas, kad jūtos ka riktīgs hustler:D un esmu dažus cm virs zemes! (Lūk, šis man ļoti patīk:D)
Kolēģi kā kolēģi, katram savi tarakāni, katram jāatrod pieeja un jāmanipulē!

Man daļa darba jāizdara mājās, daļa - darba vietā. Nu un kamēr to daļu, kas ārpus mājas, es daru labprāt, tad to daļu, kas top manā rezidencē, es pārāk neizbaudu.

pārlasīju vēlreiz jautājumu - gandarījums ir.

Nedēļas beigās vienīgais gandarījums par to, ka priekšā brīvdienas.:-) Darbs man patīk, bet slodze par lielu, nedēļas beigās jūtos nenormāli iztukšota un pārgurusi, vairāk garīgi, ne fiziski. Vissliktākais ir priekšniecības attiekme, tas, ka centies ko darīt no sirds, bet šefi izdomā piekasīties pie kaut kāda sīkuma un pārmest par lietām, kur nav mana vaina.