sveikas.
vasaras sākumā ieguvu ļoti labi apmaksātu darbu. līdz tam laikam apģērbs interesēja maz, kad ko vajadzēja, tad aizgāju fiksi nopirkt un viss. taču kopš vasaras...
sākumā neko nepirku, tad nopirku pāris tiešām vajadzīgas lietas, tad atļāvu sev kādu mazu ekstru jo naudas taču gana, un tā pakāpeniski sāku pirkt vairāk un vairāk... kopš septembra esmu tērējusi 100-200 eiro stabili katru mēnesi uz apģērbu, somām, kurpēm. naudas pietiek un pāri paliek, bet sajūta ļoti pretīga. it kā mans pašvērtējums tagad atkarīgs no drēbēm. nopērku kaut ko un uzreiz sajūtos labāk. atsaku kaut ko sev un moka domas ''dzīvoju tikai vienreiz, naudas man gana, vecumdienās taču neinteresēs tas viss, kādēļ sev ko liegt, kādēļ sev liegt izskatīties labi''. ļoti motivē arī tas, ka pēdējā laikā saņemu daudz komplimentu par apģērbu. pēc katra pirkuma domāju ''tagad man ir viss, vairs neko nevajag'' bet nākamajā mēnesī vai pat nedēļā atrodas vēl kaut kas, ko ''vajag'' un tad atkal kaut kas, un atkal kaut kas.
šodien iztērēju 85 eiro par kleitu un jaku. šomēnes, cik atceros, jau nopirku jaunu somu (25 eiro), 2 maikas (kopā 15 eiro), jaku (15 eiro, un šo pirkumu tiešām nožēloju), divas bikses (2x pa 15 eiro), bet mēnesis tikai pusē vēl. no vienas puses mierinu sevi, ka tas viss ir pirkts uz atlaidēm un nākotnē tik daudz nepirkšu. bet no otras puses arī oktobrī, novembrī un decembrī esmu pirkusi daudz - 4 pārus kurpju, kādas 3 žaketes, 2 jakas, veļu, kleitu, maikas, jostu, džemperi vai divus, ļoti daudz vispār... kauns to rakstīt, bet tā ir. lielākā daļa drēbju stāv skapī, tāpat kā arī šodienas pirkumi ilgi vēl stāvēs, jo daļa nav gluži ziemas apģērbs, daļu ''tieši šodien negribas ģērbt, bet drīz noteikti uzģērbšu.''
kā ar to cīnīties?
jāpiebilst, ka tā īsti ar izskatu ''apsēsta'' neesmu - meikapu praktiski nelietoju, matus neveidoju, nagus neesmu lakojusi kopš tīnes vecuma, no rīta sataisos 10-15 minūtēs. drēbes, ko pērku, ir ļoti klasiskas, pat garlaicīgas, uz spīguļiem un jaunākajām tendencēm nepavelkos. izvēlos pirkumus ļoti rūpīgi, praktiski nekas nepatīk, bet tomēr vienreiz mēnesī katrā veikalā atrodu 1-2-3 lietas, kas obligāti jānopērk. varbūt tiešām ir tā, ka vajag atlaist bremzes, nomainīt visu garderobi, un tad nomierināšos? sapirkties lupatas līdz vēmienam? līdz viss ir, un neko vairs nav jēgas pirkt? nezinu kā sevi ierobežot vispār