Kā tikt pie attiecībām?

ko nozīmē ilgsoši? esmu kādus 7 mēnešus viena, zini- laikam mans laimīgākais dzīves periods :D

Tak visos tekstos pilnīgi spiežas ārā ''VĪRIETI, VĪRIETI, VĪRIETI, DODIET MAN VĪRIETI, MAN VAJAG VĪRIETI, MAN VAJAG ATTIECĪBAS, DODIET MAN!!!!!!!! KUR LAI DABŪ VĪRIETI, UZ KURIENI LAI IET PĒC VĪRIEŠA?!''. :D Tā attieksme ir maniakāla. Kad beidzot sapratīsi, ka visa dzīve negrozās tikai gar attiecībām un kļūsi kaut nedaudz pašpietiekama, viss būs ok. Nevis jau šeit minētais variants:

''Tā, tagad es nedomāšu par attiecībām. Jā, es kļūšu patstāvīga, man nevienu nevajag, man pašai ir labi. Viss ir lieliski. Es esmu viena un man jūtos labi esot viena. Man nevienu nevajag...BĀC, NU KUR TAS VĪRIETIS IR, KĀPĒC MAN NAV ATTIECĪBU?''

Snow_white, un tu joprojām nemeklē un nevēlies? Kā meitenes iesaka darīt.

Gribu dzirdēt, ka kāda šeit ir ilgstoši viena un joprojām nemeklē attiecības.

Gadu esmu bijusi viena, nekas nenotika, neskraidīju meklēdamās. Pirms gada, vismaz šajā forumā Tev bija problēmas ar puiša ģimeni, attiecīgi neesi Tu tik sen viena, lai teiktu, ka nopietni esi to visu pamēģinājusi.
Tur jau tā lieta, ka neiespringt un nemeklēt nav viegli. Lasot visu, ko esi darījusi un iespiežot to gada termiņā, nav Tev sanācis sevi pārliecināt, ka vari būt laimīga arī viena. Tu esi tik daudz laika veltījusi puiša meklējumiem, ka Tev nav atlicis laika iemācīties izbaudīt vientulību.
Padomā par kursiem, kuros iemācīsies to, ko sen vēlējies, nevis, kur satiksi vīrieti, par ditnesa nodarbībām, kas padarīs Tevi sev pievilcīgāku, iespējams tikai sievietēm domātās nodarbības. Aizej uz kādu kultūras pasākumu ar mammu un ar mērķi baudīt kultūru, nevis kāru aci pētīt vīriešus. Un tikai tad, kad Tevi tiešām vairs neinteresēs tādi meklējumi, tad Tu varēsi teikt, ka tas nelīdz. Tikai tad Tev tas jau vairs nebūs svarīgi un pēc brīža attiecības atradīsies pašas.

Es nesaku, ka nevēlos, bet īpaši nemeklēju, ir bijuši daži pielūdzēji,bet- labāk nekas, nekā kaut kas. Varbūt es esmu no tām, kam nav lemts, visas draudzenes precas, dzemdē vai ir ar otrām pusēm, visiem nevar veikties,kādam jāaudzina kaķi. Starpcitu, man viens kaķis jau ir :D

Gribu dzirdēt, ka kāda šeit ir ilgstoši viena un joprojām nemeklē attiecības.

Ko nozīmē meklēt attiecības?

Es esmu. Vienbrīd man arī likās, ārprāts, kā tad tā. Bet tad racionāli padomāju - vai man tam tagad vispār ir laiks? Otrkārt, viena lieta ir iet uz randiņiem (un to es daru), bet otra - attiecības. Man ir problēma, ka es aizeju uz to randiņu, bet vīrietis neiepatīkas, tad nu es tinu buru. Pārāk idealizēts priekšstats par vēlamo, to esmu sapratusi. :D Meklēt neko nemeklēju, vienkārši dzīvoju - tie ir dažādi pasākumi, aktivitātes ar draugiem, iesaistīšanās visādās domubiedru grupās, utt.

Alexxa, man patīk sava vienatne. Es eju uz kursiem, kur apgūstu foršas lietas priekš sevis. Es mācos dejot. Eju viena un teātriem, kino, restorāniem, izstādēm, spa, izbraucienos. To visu es daru, lai izbaudītu laiku ar sevi, un es jūtos ar to labi :)

Manuprāt, jūs īsti nesapratāt, par ko es runāju...

Man vairāk liekas, ka tev vīrietis pietrūkst kā fiziska persona.

Es ar visām 4 par iepazīšanos internetā. Ļoti daudzi sakarīgi puiši tur ir- sen pati kāda vakarā ieklīdu čatā- skumīgi bija vienai- tagad jau čatojam 8 gadus :D Otrapuse.lv- arī zinu clvēkus, kas laimīgi iepazinušies... :-)

Tev te nelīdzēs nekas,jo,lai vai kā tu liegtos,zemapziņā tāpat esi apsēsta ar attiecību būšanu. Kad tu pa īstam attiecībām un vīriešiem uzliksi mīksto,tad arī viss būs. Dzīvo savu dzīvi. Tagad tu esi ieciklējusies uz attiecībām,tāpēc nekas nestrādā. Lai gan tev liekas,ka tu visu dari pareizi,tā nav. Nekas nav jāmēģina,vnk jādzīvo.

Jā,un droši vien tev uz pieres ir skrienoša rinda "dodiet man veci". No tādām sievietēm veči bēg kā no uguns. Tu neizstaro īstos feromonus:-D

Smejaties, smejaties...

To jau daram kā smejamies, labāk paanalizē kāpēc izjuka iepriekšējās attiecības.

Nu ja reiz gandrīz visi te pamana, ka tu esi pārāk traki ieciklējusies uz vīrieša atrašanu, varbūt būtu vērts aizdomāties un sākt saprast, ka tas tiešām atgrūž cilvēkus?

man arī agrāk bija tā, ka vēlējos attiecības, bet nekas nesanāca, un tā diezgan ilgu laiku līdz brīdim, kad sapratu, ka tāpat jau drīz būs jāsāk mācīties un dzīvot citā pilsētā, tāpēc te nav vērts neko veidot, tā teikt sākšu jaunu dzīvi citur, un tieši tad arī satiku savu draugu. (l) jā, attiecības kā tādas, turpināju vēlēties, bet jau vairs necerēju, ka tas varētu notikt šeit.

Autore,tas nav smieklīgi. Tu pati vienā komentārā minēji,ka atrast vīrieti tev ir mērķis. Tieši tāpēc tev arī nesanāk tādu atrast,jo vīrieši pa gabalu jūt pēc attiecībām izmisušas sievietes. Neviens jau negrib būt aizbāznis tekošā mucā. Tavā problēmā esi vainojama tikai tu pati. Ar ārzemniekiem,varu derēt,arī būtu tāpat kā ar latvju vīriešiem. Jāsāk ar sevi.

Es saprotu autori, diemžēl pati arī esmu tādā situācijā, nav nemaz tik viegli atrast otro pusīti. Man vairs nav 19,20, kad varēja neispringt un izbaudīt dzīvi. Šobrīd tomēr gribas attiecības, veidot ģimeni. Man uz pieres nav rakstīts, ka esmu izmisusi, tāpat eju izklaidēties ar draudzenēm, nevienam virsū neklūpu. Jā varbūt raksturs vainīgs, izvēlīga vai tas, ka uzreiz neatklājos cilvēkiem. Nu neko vēl cerības neatmetu.:-D

1) Izslēgt slimīgo domu, ka tev vajag attiecības.

Bet kapec tada apsestiba ar attiecibam?

tas kā autore raksta par saviem attiecību meklējumiem izklausās vienkārši vājprātīgi

mani kā sievieti atgūž maniakālisms, kas jūtams autores rakstītajā,

zemapziņā tāpat esi apsēsta ar attiecību būšanu.

Es tiešām nesaprotu no kurienes tik drastiski secinājumi, no kurienes tiek izrakti šāda veida vārdi un apgalvojumi? Es tiem neredzu nekādu pamatojumu, vienīgi nedaudz vārdos - Kā tikt pie.., bet vai tiešām no tā vien?! Izskatās pēc sazvērestības un prātā nāk tā bilde ar tām vistām :D
Nebrīnītos, ka drīz autorei izrakstīs kādu slimību, ieteiks zāles, sūtīs ārstēties u.tml.
Kā jūs varat būt tik skarbi savos vārdos?

Meitene tikai vērsās pēc padoma, par to kādi vēl varētu būt varianti, lai iepazītos ar vīrieti, lai varētu iespējams veidot ilgtermiņa attiecības... Ko galu galā mēs katrs vēlamies, vai ne tā?

Kamoon?! (t)

Vispār neredzu problēmu. Pirms iepazinos ar savu nu jau sen kā vīru, biju viena gandrīz 3 gadus. Un negribēju iepazīties ne ar vienu. Pirmo laiku nevarēju atkauties no pielūdzējiem, visus atšuvu, tad iemantoju iedomīgas, lepnas, nopietnas un pat īgnas meitenes slavu (kā nu kurš mani raksturoja). Vienkārši zināju, kādu džeku gribu, ome vēl teica, ka es sadomājusies nez kādus priņčus, ka gaidu no vīrieša sievietes pasaules uztveri, utt. Viņa beigās noteica, ka es būšu vecmeita, un to visām savām draudzenēm paziņojusi. Ar riebīgu piebildi - agri sāka, agri beidza - man bija ļoti raiba un piedzīvojumiem bagāta pagātne. Tad vilcienā braucu mājās un pamanīju, ka kāds džeks visu laiku mani vēro un stulbi smaida. Nodomāju pie sevis ak, dievs, atkal mēģinās iepazīties. Ko viņiem visiem no manis vajag utt. Piedevām sapūtos. Kad apsēdās man pretī, ieskatijās acīs, nezinu, pēkšņi kaut kāds klikšķis, izkāpu vilcienā kopā ar viņu (ne savā pieturā). Un jā, es atradu tādu vīrieti, kādu meklēju, ome palīdzot gatavoties kāzām visu laiku vaimanāja - tādu nav, tādi retums, tu turies pie viņa, tu tikai nekādas muļķības nedari.
Tā kā jā, piekrītu tām daudzajām, ka attiecības atnāk tad, kad tu tās negaidi, kad viņas tev nav vajadzīgas un pašai ar sevi ir ļoti- ļoti labi.

P.S.: pazīstu pāris meitenes, kuras nu ļoti grib attiecības, bet kā nesanāk, tā nesanāk. Turklāt kādas viņas vairs meitenes - sievietes ap trīsdesmit. Ar viņām ir tā, ka tiklīdz kāds pievērš uzmanību, nu tikai tā, flirtiņš un tā, tā viņas uzreiz degošām acīm metas virsū potenciālajam brūtganam - nemitīgi, rakstās, zvanās, ķļūst uzbāzīgas un beigu galā ar savu pārmērīgu aktivitāti aizbaida kavalierus.