Pārmaiņas

Ja nav īsi mati, nogriez. :) Pamēģini, piemēram, karē

Nē, griešana ir pilnībā izslēgta, lai arī nav īsi, nedaudz pāri krūtīm, bet man jau ir skumji, kad gali jāapgriež :D

Padalīties ar jau izdarīto nevarēšu, bet atzīmēšos te, lai varu pēc pusgada ienākt un konstatēt, ka viss izdarīts. Kā reiz sacīju draudzenei, ir prāta un ir sirds domas. Tās otrās un to rosinātos plānus te neuzskaitīšu, bet prāts izlolojis šādus:

1. Izveidot ieradumu reizi 3 mēnešos apgriezt matu galus (varbūt kādai izklausīšos pēc alu sievietes, bet līdz šim frizējos labi, ja reizi pusgadā).
2. Pārvarēt slinkumu un šūdināt drēbes (ne pašas pēkiem). Ne bieži, bet tās, par kurām teju droši zinu, ka veikalā neatradīšu, tās gan.
3. Netērēt naudu ēdamniekos. Toties ēst veselīgi, turpinot iesākto/paralēli izdomāto kursu.
4. Laicīgi izpildīt studiju darbus, arī tos, kuri kā skabarga pēcpusē, tādējādi pasargājot sevi no trīcināšanās sesijas laikā.
5. Vairāk lasīt.
6. Apzināties sevi un dzīvi, neļauties tukšmanīgajam vilinājumam kā planktonam peldēt pa straumi.
7. Biežāk uzturēties svaigā gaisā.
8. Uzrunāt cilvēkus, kuri man patīk.
9. Dziedāt.

Būs rīcība, būs pārmaiņas.

Tas, ka jūti organisku nepieciešamību pēc pārmaiņām, manuprāt, liecina par to, ka pārāk reti esi godīgs klausītājs pati sev. Domā par savām vēlmēm nevis kontekstā ar apkārtējo gaidām un cerībām, bet to, ko pati ļoti, ļoti izbaudi. Iesaku piefiksēt mirkļus, kuros jūties laimīga un neaizmirst pietiekami bieži organizēt apstākļus šādu situāciju atkārtojumam. Varbūt izklausās vientiesīgi, taču pati nesen sev atzinos, ka kaut kādas neizskaidrojamas muļķības pēc ātri vien aizmirstu foršos, piepildītos brīžus un neievēroju likumsakarības, kas palīdzētu dzīvi dzīvot krietni vien priecīgāk!

Nikolīne, man gan šķiet, ka pēdējā laikā man viss ir iegājis šausmīgā rutīnā. Pat ne rutīnā, tādā kā apnikumā. Konkrēti studijas man ir noriebušās līdz pēdējam, es nevaru vairs sagaidīt to brīdi, kad man iedos diplomu un es no turienes laimīga tikšu vaļā. Līdz ar to visu, man gribās kaut ko jaunu dzīvē, kas nebūtu saistīts ar studiju darbiem, eksāmeniem un tādām lietām. Varbūt pie vainas iepriekšējais semestris, kas bija vissaspringtākais visā studiju laikā un es vēl neesmu no tā atguvusies, es nezinu. Un tas ir stulbākais - gribēt pārmaiņas, bet nezināt kādas tieši.

Bet tev arī ir taisnība par tiem laimīgajiem mirkļiem un likumsakarībām. Es arī tos laižu garām, diemžēl.

Pēdējās pārmaiņas veicu vasarā, kad nogriezu slīpo čolku. Nu mati atauguši un domāju atkal nogriest :)

Interesanta tēma.

Ja tikai par ārējo:
pēdējos mēnešos briest doma matus, kuri man ir gari kopš pamatskolas pēdējām klasēm, nogriezt līdz pleciem, ar čolku. Tā.

pamet draugu, ja tāds ir :d būs pārmaiņas

Šitas tāds standarta ziemas sindroms! :D

Nu pārmaiņas var ieviest dažādās jomās, galvenā ideja, lai ikdiena tiktu izsista no rutīnas un vienādo darbību ritma. Padomā, kāda ir tava ikdienas ķēde un tad attiecīgi kaut ko maini. Vari ieviest jauninājumus sexā (aizej ar partneri uz sexshopu un nopērciet kādu mantiņu) (ja vispār ir partneris), var iemācīties spēlēt kārtis (ja nemāki), aiziet uz kādu jaunu klubu, piereģistrēties jaunā forumā (:D ), imēģināt kartingu, paintbolu utt (kas nav nekad mēģināts), iet šopingā un iegādāties kaut ko tādu, ko nekad nepērc, u.tml. Galvenā pārmaiņu ideja ir gūt jaunas emocijas. Nu tad attiecīgi - meklē, kurās sfērās tu to vari īstenot.

Pazīstama sajūta...aizgāju pie friziera, pieliku skropstas, parediģēju garderobi, ievācos pie drauga, pamainīju attieksmi un kādu laiku būšu dzīvotāja :D
Lai gan jūtu, ka tūlīt atkal gribēsies ko jaunu... :-P

Man arī pēdējā laikā ir līdzīgas domas kā autorei. Pagaidām sāku ar aktīvu sportošanu un cerēšanu, ka laika gaitā parādīsies konkrētas vēlmes.

Ja nav īsi mati, nogriez. Pamēģini, piemēram, karē

Mhm, reiz pirms dažiem gadiem izdarīju šo te, kad tieši tāpat ļoti gribējās pārmaiņas, un pēc tam raudāju entos mēnešus par to, cik stulbi izdarīju nogriežot savus garos, skaistos matus. :D Tagad, kad tie ir smuki atauguši, nu nemūžam vairs nedarītu neko tādu. :D

Es diametrāli nomainīju matu krāsu, pagājis kāds laiciņš un jau sāku apcerēt veco - sievietes :D Bet kopumā uz mirkli tas labi palīdz, ja ir sajūta, ka tas vizuālais fons varētu līdzēt vēlmei pēc pārmaiņām.

Man arī ir sajūta, ka ļoti, ļoti gribas pārmaiņas. Vienalga, kādas (protams, pozitīvas :D). It kā dzīve ir pietiekoši aizpildīta ar dažādiem pasākumiem, interesēm un aktivitātēm, bet šāda sajūta - dvēseles kliedziens pēc pārmaiņām uznāk samērā bieži. Es domāju, ka saknē šī vēlme pēc pārmaiņām ir saistīta ar ko dziļāku kā vienkārši izmaiņas izskatā. Tāpēc arī, šādas izmaiņas izdarot, pēc laika tāpat prasās pēc kā jauna, pēc kā cita.

Man pēdējās tiešām lielās pārmaiņas, kas nebija saistītas ar izskatu, bija pirms nu jau trīsarpus gadiem, kad izdomāju pievienoties kādai organizācijai. Tad nu dzīve tiešām izmainījās teju par 180 grādiem, pozitīvajā virzienā.


Tādus nelielus dvēseles kliedzienus esmu "apārstējusi" ar pārmaiņām matu griezumā un krāsā. :) Pirms pusotra gada mani mati bija tumši brūni, biezi un līdz dibenam, bet šobrīd - tumšsarkani ar pakāpenisko griezumu līdz zodam/pleciem. Nemaz nenožēloju. :D

nepietiek ar vienas sīkas lietas izmaiņām. ja gribas pārmaiņas, tad jāmainās ir visam.

Šitas tāds standarta ziemas sindroms!

++

:D

Cik sevi atceros, man mūžīgi ir vajadzīgas pārmaiņas, kas jauns, nebijis utt
Citādi jumts sāk braukt prom.

Pēdējās pārmaiņas:
* atkal uz brīdi uzturos citā valstī
* pirms pāris dienām aizgāju izmēģināt tuvējo gym. (Tagad tikai jāatgūst veselība, lai varu to apmeklēt :-D )
* pirms kāda laiciņa iegādājos suni.

Izskatu nemainu. Nopērku tik kādus interesantus apavus vai somu. Kādu apģērba gabalu.
Ja nebūtu specifisks darbs, tad gan varbūt nedaudz izskatu pamainītu. Vai nu nogrieztu ļoti īsus matus vai pieaudzētu garus un gaidītu, kad pašas ataugtu gari.

Pārmaiņas - pielaikoju tādus apģērbus, kādiem pirms tam metu līkumu, un izrādījās, ka izskatās tīri ok un saņēmu daudz komplimentus + atklāju sev jaunu stiliņu. :)

Neons, man tas viss jau iekšā sēž ilgu laiku. Tā ka nez vai ziema pie vainas, bet varbūt, varbūt :D
Tikai nedaudz nejauka, tas laikam šoreiz nederēs :D

Vakar, rakstot to visu te izdomāju, ka točna gribu balināt šķipsnas. Paprasīju māsīcai viņas viedokli, šī pasaka, ka izskatīsies briesmīgi, jo man ir tumšas acis un vispār būs fuu :D Sāku domāt, moš taisnība, jo blondi elementi man nekad nav bijuši un es tiešām nestādos priekšā, kā tas izskatītos.

Tur jau tā lieta, ka gribās kaut kādas jaunas emocijas, bet es nesaprotu kādas. Bet man patīk tā ideja par kartingiem. Tas ir jāapdomā :)