Pašai pirmdzimtais arī nāca pasaulē 21 gada vecumā. Dzemdēju ne Latvijā.
Ja vajadzētu dzemdēt Latvijā, tad noteikti par labu izvēle kristu RDzN. Kāpēc? Jo tā ir iestāde, kur ir nepieciešamā aparatūra, lai palīdzētu mazulim momentā, ja ir kāds negaidīts sarežģījums.
Pašai dzemdības ritēja gandrīz 23h. Pēc ārstu un vecmāšu ieteikuma nācās ņemt EA, ko nenožēloju, lai gan vēlējos procesu bez atsāpināšanas. Pati procesu bez atsāpināšanas baudīju 15h. Jāsaka, ka sāpēja ļoti, bet ne tik traki, kā tiku biedēta. Bija ok. Pašai ir jāprot uz sevi tajos sāpju brīžos palūkoties no malas. Jāatrod poza, kas ļauj pārciest sāpes (man tas bija ar rokām atspiežoties pret gultu un šūpoties lēnītēm no viena sāna uz otru), kā arī elpošanas ritms pašai ir jāpiemeklē. Jāsaka, ka es ieguvu feinu pieredzi, jo ar visu ritmisko elpošanu, sevis mierināšanu pustumšā istabā, man izdevās iegūt interesantu stāvokli- sāpes nejutu kā sāpes. Īsti neprotu izskaidrot :)
Man šķiet, ka tām, kuras nododas jogai, ir laba pieredze sevis kontrolēšanai, harmonijas uzturēšanai, kas ļoti noder bērniņa dzimšanas procesā.
Ja ir kādi plīsumi, griezumi, tad šuves patiesībā, manuprāt, ir tas pats nepatīkamākais, ko nākas pārdzīvot t.i. to dzīšana. Man vēl ļoti sāpīga bija dzemdes savilkšanās. Tās sāpes izjutu neciešamāk, jo vienkārši biju pārgurusi. Citādāk arī tas būtu pupu mizas.
Man daudz palīdzēja tas, ka vīrs bija blakus. Manuprāt, ir ļoti lietderīgi, ka ir kāds, kurš ir blakus vismaz līdz izstumšanas brīdim. Gan personāls uz to arī citādāk raugās.
Jebkurā gadījumā Tavas bailes un raizes ir normāla parādība. Welcome to the parenthood (l) Grūtākais, patīkamākais un sevi audzinošākais darbs vienlaicīgi.
Lai veicas! :)