Gribu dzirdēt domas no malas..
Ir puisis (kolēģis), ar kuru ir draudzīgas attiecības, viegli runāt, viegli kontaktēties, satiekoties varat nopļāpāt vairākas stundas, bet ir sajūta, ka viņš ir vienkārši draugs.. No viņa puses arī ir līdzīga attieksme, lai gan dažbrīd šķiet, ka varbūt gribētu ko vairāk... Parasti sazināties katru dienu, bet šobrīd zināmu iemeslu dēļ ir brīdis, kad nav vēlēšanās kontaktēties (diezgan nelāgas lietas saistībā ar ģimeni, kurās nav vēlēšanās viņu iesaistīt).. Kad viņš zvana, raksta - neatbildu, pēc tam lūdzu piedošanu, ka negribas runāt, bet tā arī neesmu līdz galam pateikusi, lai nezvana, ka parunāsim, kad būšu tikusi tam pāri..
Un tad seko sms no viņa ar garu tekstu, kur viena frāze ir: "tagad saprotu, kāpēc Tu savos gados esi viena"...
Un nu jautājums - kā man to saprast - kā uzbraucienu? Kā aizvainojumu? Kā reaģēt uz šādu frāzi, jo sāpināt noteikti viņu negribu, turklāt mums ir jāstrādā kopā... Vai vienkārši esam pārpatuši viens otru, un vieglu komunikāciju uztvēruši kā kaut ko vairāk?