Cik pati esmu pastrādājusi veikalā, esmu sapratusi, ka atšķiras arī mentalitātes, teiksim, krieviem lielākoties patīk tā 'tirgošanās', parunāšanās utt, bet latviešiem (vispār ziemeļnieku mentalitātei) tīk klejot vienatnē, pasarg dies vēl sabīsies, ja pārdevējs uzrunās. Būtu forši, ja vairāk veikalu vadība to saprastu un izskaidrotu saviem darbiniekiem, ka ir jājūt cilvēks, nevis jāmočī visiem pēc kārtas. Ka ne jau būtiskākais ir pēc iespējas maksimāli sagrūst viņam virsū preces, lai dienas ietirgojums būtu lielāks, bet panākt, lai viņš atgrieztos vēl un vēl..
Es esmu tāds tipiskais skandināviskais tips:D, svairāk man tracina, ka familiāri cenšas 'iedraudzēties', bāžas virsū ar komplimentiem, vai sāk čubināties ap manu bērnu utml., pag.reiz tas notika Orange veikalā, bet tās bija krievu pārdevējas, tā ka es saprotu to stilu, drošvien tas strādā.