Bailes par slimu bērnu.

Tieši tā, nevienam nevēli neko ļaunu! Tas ir šausmīgi vēlēt kaut ko tādu kādam :( :-|

Ja grūtniecības laikā skrīnings uzrāda ģenētiskas saslimšanas risku, tad ir iespēja veikt augļūdeņu analīzi, kur jau konkrēti visu pasaka. Ja es nemaldos, tad pat var izdarīt abortu pēc pieņemtā termiņa, ja konstatē, piemēram, Dauna sindromu.

Bet ja tā nopietni, risks pastāv vienmēr. To nenosaka tikai ģenētika, arī dzīvesveids (smēķēšana, alkohols), vide un pārtika. Visi uztraucas par bērna veselību. Un nedomāju, ka viens slims cilvēks rados var radīt tādu varbūtību, lai vispār atteikties no bērniem.

Man zināms cilvēks saskārās ar problēmu, ka bērns aptuveni 9 gadu vecumā saslima, nezinu ar ko, bet uz mūžu kļuva par garīgo invalīdi, tas ir šausmīgi, jo bērniņš dzīvo aprūpes centrā jo ikdienā nevar atstāt ne mirkli vienu, neapzinās ko dara, tas viņai ir vienīgais bērns vēl jo skumjāks tas fakts...
Citai paziņai bērnam apmēram 10 gadu vecumā augstasinīgi uzbruka, nežēlīgi izmantoja bērnu un uz mūžu palika sekas, invaliditāte jo uzbrukuma laikā bija milzīga tuska galvā, asinsizplūdumi un tika skarti nervi, negribu to sīkāk klāstīt, bet sekas uz visu dzīvi.
Lai Dievs dod mums veselību, veselīgus bērnus, nevienam nekad neko tādu nenovēli, nekad.... ;-);-)

Baidīties, manuprāt, ir tikai dabiski. Kaut arī man par laimi rados nav nevienas nopietnas saslimšanas, es biju pārbijusies kā diegs un 1.skrīninga testus pat baidījos skatīties. Un arī tagad, skatoties kādu filmu, mani pārmāc pēkšņas bailes. Jo daudzas slimības tiek iegūtas dzīves laikā un nav ģenētiskas. Bet nedzemdēt tikai dēļ bailēm?

Godīgi sakot, zinot sevi, man vieglāk būtu laikam pārtraukt grūtniecību nekā zināt to ka man bērns būs slims visu mūžu un nespēs ne par sevi iespējams parūpēties ne arī dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Kā ar godīgi sakot, man pašai laikam nebūtu uzņēmības lai to izturētu un būtu laimīga, protams ka mēģinātu cik vien varētu, bet man tas šajā dzīves posmā būtu daudz par daudz. Kā ar nav zinām cik nevesela bērna uzturēšana izmaksās, ja piemēram bieži jāveic operācijas un jādod zāles. Tas tiešām būtu ļoti smagi kā vecākiem tā bērnam.

Protams ka aborts nāk ar savu risku ka vairs nekad nebūtu bērni, bet tā kā no sākta gala esmu ļoti par adoptāciju arī, es arī nebēdātos ja pašai savi bērni nebūtu, kamēr dabūtu kādu bērnu par kuru varētu rūpēties kā par savu. Man vīrietis šajā ziņā ar ir manā pusē, it īpaši zinot ka arī pati grūtniece var nomirt dzemdību laikā utt. Oi vispār baisi.

Es protams priecājos par visām mātēm un ģimenēm kas spēj parūpēties par bērniem ar veselības problēmām, bet godīgi ar atzīstu ka man tas laikam nebūtu pa spēkam.

Dževela, ja šis ir cilvēks, ar kuru iztēlojies savu nākotni un savu ģimeni, tad cīnies :) ja arī rastos problēmas plānojot kopīgo bērnu, ir iespējas adoptēt, mākslīgi apaugļot, ir iespējas radīt ģimeni.

Nu redz, Magnoloja, Es neesmu mates terēzes tips, es zinu, ka nevarētu un negribētu visu savu dzīvi apzināti pakartot invalīdam , pavisam cita lieta ir ja kaut kas notiktu ar jau dzimušu cilvēku, tad pa lielam jau nav izvēles ...
Magnolij, robežas vajadzētu iemācīties Tev , jo šeit mēs runājam par varbūtību, kas vistiešāk skartu manu ģimeni, tātad tā primāri ir mana un mana vīra izvēle , kas nebūt neskar tevi ... , bet kā dzīvē pieradas viss nak atpakaļ , tākā padomā ko saki par sev nezināmiem cilvēkiem ... Dura jej bogu !

Bet nu cosmo jau tik daudzas reizes ir noledata mana grūtniecība , mana meita un ģimene, ka man jau par to smiekli nāk, relax tas ir tikai internets ... Un tu man nekad nepieradisi ,ka dauņi un garīgi atpalikuši cilvēki dzīvo pilnvērtīgu dzīvi... Varbūt viens no miljona , pārējie kaut kā eksistē aizpildot brīvo laiku ar rokdarbiem un knapi velkot kopā galus iztikai ... Un ne jau es esmu pie tā vainīga

Es nenolādu tavu ģimeni un neko ļaunu arī tev nenovēlu, tīri teorētiski teicu, ka tev pašai vajadzētu to izbaudīt, tad zinātu teikt tik pārgalvīgas lietas, ka invalīdi nevienam nav vajadzīgi. Viens ir izpaust savu bravūru kādās nenozīmīgās lietās, bet pavisam kas cits sākt teikt tik nopietnas un zemiskas lietas.. ...Pretīgi.
Un pašai vajadzētu padomāt reizēm ko tu runā, jo ik pa laikam ar saviem tekstiem pārkāp visas robežas un neko labu tas par tevi neliecina ;)

Pretīgi, Magnolij, ir arī novēlēt cilvēkam invaliditāti un pēc tam teikt, ka tas tik tīri teorētisks spriedums bija. Fuj.

tīri teorētiski teicu, ka tev pašai vajadzētu to izbaudīt, tad zinātu teikt tik pārgalvīgas lietas, ka invalīdi nevienam nav vajadzīgi.

Tā gan nevajadzētu teikt mātei tomēr ar bērniem. Nav adekvāti tā teikt, pat ja tas nebija domāts kā kaut kas ļauns. Un godīgi sakot, invalīdi līdz viņus neiepazīst tiešām ir diemžēl vajadzīgi ļoti maz cilvēkiem un parasti tā ir ģimene kam viņus vajag. Skumji, bet tāda ir realitāte ka pat darba vietās neviens nevēlas invalīdus, liekas problēmas, liekas klapatas.

Magnolij, ak vai , redz es neesmu pieradusi liekuļot un arī nedzīvoju iedomu pasaulē ...
Bet tev ir visas iespējas manas domas mainīt , pastāsti man lūdzu , kādus saniegumus darba tirgū ir veikuši invalīdi , vai varbūt vari apgaismot ne tikai mani , bet arī tos invalīdus, kas knapi velk galus kopā , kur un pie kā viņiem griezties , lai nopelnītu normālai iztikai, kaut vai samaksāt par dzīvokli un pārtiku ! Te skuķi negrib strādāt par 350-450 eiro, jo tā ir smieklu nauda , invalīdam ( ar ļoti , ļoti retiem izņēmumiem ) šī summa būtu paradīze ! Ak, vai aizmirsu ka iedomu pasaulē nauda nav svarīga , tai vispār nav nozīmes galvenais taču mīlestība un rūpes ....
Apzināti dzemdēt slimu bērnu faktiski ir uzupurēšanās cita dēļ un nedomāju, ka man būtu jākaunas par to, ka nevēlos to darīt un tam nav nekāda sakara ar bravūrību ... šobrīd bravūrīgi uzvedies Tu , uzspiežot man savu viedokli ....

wee aizstāves nolasījušās, nē nu manis pēc, ja jums viņas izteikumi liekas normāli, lai tā būtu, manā uztverē viņa normāla nav un tā tas paliks. Viens ir pateikt, ka viņa taisītu abortu ( tā ir viņas izvēle ), bet pavisam, kas cits nosaukt visus invalīdus par nevienam nevajadzīgiem cilvēkiem.
Tas ir vienkārši necilvēcīgi. Un protams, es nevienam nevēlu kļūt par invalīdu, pat saviem ienaidniekiem ne, bet šai rupeklei vienreiz derētu nedaudz aplauzties kaut kādā veidā lai citreiz padomā ko runā, pirms spļauj ārā tādas preteklības.

Ja analiizes uzraadiitu,ka buus slims beerns,nedzemdeetu. Lai cik smagi,bet nee.

wee es tev neuzspiežu savu viedokli, man vienalga vai tu dzemdē vai nē ( kaut gan labāk nē, jo neko prātīgu, izskatās, bērnam nenodosi ), bet man nepatika, ka izteicies KA VISI INVALIDI IR NEVIENAM NEVAJADZIGI. Drīkst zināt kādas tiesības tev ir tā izteikties par invalīdiem?

Magnolij ,

pastāsti man lūdzu , kādus saniegumus darba tirgū ir veikuši invalīdi , vai varbūt vari apgaismot ne tikai mani , bet arī tos invalīdus, kas knapi velk galus kopā , kur un pie kā viņiem griezties , lai nopelnītu normālai iztikai, kaut vai samaksāt par dzīvokli un pārtiku ! Te skuķi negrib strādāt par 350-450 eiro, jo tā ir smieklu nauda , invalīdam ( ar ļoti , ļoti retiem izņēmumiem ) šī summa būtu paradīze !

Meitenes, lūdzu, pirms rakstīšanas ievelciet dziļu elpu un nopietni padomājiet, KO jūs rakstāt.

Nemācēšu tev precīzi atbildēt, jo nevienu invalīdu personīgi nepazīstu, bet attālināti zinu divus jaunu puišus invalīdus ratiņkrēslā, kas strādā normālos darbos un pat ir daudz sasnieguši sportā. Saubos, ka viņi ir nevienam nevajadzīgi. Es vispār uzskatu, ka ne par vienu cilvēku nevar atļauties teikt, ka viņš ir nevienam nevajadzīgs. Nedaudz vajag domāt, ko runā.

es jau Tev teicu ar retiem izņēmumiem... iesaku tev palasīt un painteresēties neviss spriezt pēc savas plašās sirds ....

Nedaudz vajag domāt, ko runā.

nu tur es tev pilnībā piekrītu