Pedejos menesus dzivee nav bijis parak veiksmigs laiks, nejutos laimiga, esmu uzedusi kg utt utt. Mana velmju saraksta nekad nav bijusas attiecibas ar kadu, bet ka gadijas ka ne, satiku virieti ar ko pasreiz esam kopaa. Viss jau butu kartibaa, jutos loti labi ar vinju, bet kaut kaa taas attiecibas naaca ne isti pareizaa laikaa.. nepatiik man, ka savu biezo garastaavokla mainu, pesimisma deelj biezi sagruzos, saskumstu, dusmojos par pilnigi bezjedzigaam lietaam, esmu sad tad pat greizsirdiiga, kam vispar nav nekadas logikas, jo tam nav iemeslu, daudzreiz negribu ar vinju guleet, jo pati juutos negliita un briesmiiga. Man vins neko neparmet, viss ir kartibaa un pat parak ideaali, bet mani nomoka domas, ka vienu dienu vinam vienkaarsi piegrieziisies.. un pat nezinu, vai izveleeties attiecibas turpinaat un njemties un paraleeli leenam sevi sakaartot jeb skirties un laut vinam nemociities ar manaam probleemaam. Vai kada ir bijusi attiecibaas kas saakusaas ne iipasi labveeligaa dzives posmaa?