ko domātu?

Nebūtu nekāda reakcija. Viņu kā cilvēku tas taču nemaina :)

Nekas nemainītos.

Neko, turpinātu attiekties tāpat kā līdz šim. Tas, ka cilvēks ir homoseksuāls, nebūt nenozīmē, ka viņu interesē jebkurš tā paša dzimuma cilvēks.

Neko nedomātu. Kas man tur ko domāt, nav mana darīšana, ar ko mani kolēģi guļ.

Es tavā vietā drīzāk padomātu par sevi, kāpēc tas tevi tā satrauc...

Neko nedomātu. Kas man tur ko domāt, nav mana darīšana, ar ko mani kolēģi guļ.

++

Kamēr nesāktu man līst virsū, bučot un raut drēbes nost, mani tas neinteresē un domas nemaina. Cilvēks tāpēc jau nekļūst spitālīgs

Būtu pilnīgi vienalga.

Pabrīnītos un viss. Gan jau ziņkārības mākta uzdotu dažādus jautājumus, bet tā, nekas daudz nemainītos manā attieksmē, ja vien kolēģe nesāktu man uzmākties.

Es tam visam it kā piekrītu, bet tomēr savāda sajūta viņas sabiedrībā.

Kas man tur ko domāt, nav mana darīšana, ar ko mani kolēģi guļ.

Bet tu ar kolēģiem darbā nekad neapspried, ko vakar darījāt, kā iet vīram, sievai, bērniem, un līdzīgas tēmas? No vienas puses es negribu viņu izstumt no sarunām par šīm lietām, no otras man neērti kaut ko jautāt, nezinu pat ko.

Kādā sakarā viņa Tev vispār to pateica?

Un lidz šim klusējāt?:D tak runā kā kādreiz.

Bet tu ar kolēģiem darbā nekad neapspried, ko vakar darījāt, kā iet vīram, sievai, bērniem, un līdzīgas tēmas?

Nē, neapspriežu gan. Mēs varam parunāt par tādiem niekiem kā kaut kādi seriāli, ziņas, pajokoties, kaut kādas muļķības parunāt, bet savu privāto dzīvi es darbā neapspriežu. Viņi par to zina tikai to, ka esmu precējusies un ir redzējuši manu vīru. Par to, kā viņam iet, nevienam tur nav nekādas daļas.

Kādā sakarā viņa Tev vispār to pateica?

Viņa ir jauniņā darbā un kāds viņai pajautāja par attiecībām, precīzi neatceros.

savu privāto dzīvi es darbā neapspriežu. Viņi par to zina tikai to, ka esmu precējusies un ir redzējuši manu vīru. Par to, kā viņam iet, nevienam tur nav nekādas daļas.

Skaidrs. Mums ir citādi, visi diezgan tuvi un daudz viens par otru zinām, reizēm pēc darba arī aizejam uz kādu dzērienu (ne viss kolektīvs, protams), un tādā garā.

Nesaprotu, kāpēc vispār par to būtu jādomā, ko Tavā dzīvē maina tas ar ko kolēģei ir sekss?

Bet tu ar kolēģiem darbā nekad neapspried, ko vakar darījāt, kā iet vīram, sievai, bērniem, un līdzīgas tēmas? No vienas puses es negribu viņu izstumt no sarunām par šīm lietām, no otras man neērti kaut ko jautāt, nezinu pat ko.

Tāpat katram situācija savādāka, vienai vīrs+bērni+mīļākais, citai nekā no tā. Lai pati stāsta ko grib vai nestāsta neko, par ko Tev tur neērti justies?

Nu un kas par to, ka apspriežat privātas lietas? Nu turpinat apspriest - katram tak savādāka tā situācija un katrs dalās ar to, ko vēlas. Kur problēma?

Nu.. ja Tev neuzbāžas, tad ko tur īsti domāt? Ja viņa ar savu uzvedību to nekādi neizrāda, tad drīzumā Tu pat par to vairs nedomāsi un aizmirsīsi..

Piedāvātu seksu trijatā.

Negaidīju, ka visas tik mierīgi pret to attieksies.

attieksme nemainītos :)