Parasta - jā, ar cirvīti uz bluķīti. :-D Tā nodarbe man patīk, tracina tikai ik pa stundai bizot malku katlā krāmēt. Un vēl ik pa laikam vecajā apkures sistēmā bēniņos ir jāpilda ūdeni. Besīgi stāvēt blakus krānam un gaidīt, kamēr ūdens sapildās. Bet nu tie ir sīkumi. Laikam es tik reti dusmojos, ka iedarbojas! Vīrs prātīgi pielabinādamies ienāca istabā, mierīgi izstāstīju VISU savu sāpi, rīt brauksim uz Depo pirkt vadus un rozetes (l) Vainas sajūta tomēr viņam ir.
Nezinu, man ir sajūta, ka bēgšana neko neatrisina. Ja es aizbrauktu, tad parādītos lielāka plaisa attiecībās. Tad vīrs butu dusmīgs, es pūstos un beigās tiešām būtu laulības krīze. Tā vismaz mēs runājam un risinām savas attiecību problēmas. Nav jau viņš man slinks, dienām nepaguris var ķimerēties gar manu mašīnu visu taisot un uzlabojot un tad ar lepnumu vedot mani rādīt paveikto. Tā ir viņa sirdslieta. Celtniecības darbus viņš necieš nu nemaz. Un privātmāja vispār prasa nepārtrauktu darbu, nemaz nerunājot par mantiskiem ieguldījumiem. It sevišķi padomju laikā celta ķieģelene kā manējā, kur remonts nav bijis n-tos gadus. Gada laikā tā jau daudz padarīts un ar maniem apgriezieniem tiks vēl vairāk izdarīts. Katram sava lieta padodas labāk. Es labāk flīzes flīzēju vai tapetes līmēju nekā kaut ko skrūvēju un ķimerējos.
Vot, ja vīrs gulētu pie tv un neko nedarītu, tad gan būtu cita lieta. Nu visticamāk, ka es tad nemaz ar tādu nebūtu kopā.