Sveikas!
Nedaudz iespaidojos no kompromisu diskusijas.. Un būtībā no tā, ka pašai tas ir tāds, varētu teikt, sasāpējis jautājums.
Attiecībās ar drauga mammu drīz laikam gaidāms sprādziens, viss kļūst arvien trakāk. :D Sākumā gan bija super, ļoti labi sapratāmies, bija par ko parunāt un nebija tūlīt klāt negatīva sajūta par viņu iedomājoties vien... Mamma draugam ir ļoti valdonīga un strikta sieviete, visam jābūt kā vajag un vienmēr esmu viņas cerības attaisnojusi, to ir teikusi, gan man, gan draugam, gan citiem radiem, taču pēdējā laikā no viņas puses sāk parādīties "jautras lietas".. Sāk draugam censties iegalvot cik slikti es viņu ietekmēju, viņai liekoties pārāk noslēpumaina un pedantiska, taču man acīs skatās un smaida, ne miņas no tā, ka kaut kas nebūtu labi, brīžiem tikai negaidot uz viņu paskatoties pamanu, ka sēž un vēro mani ar tādu ļaunu skatienu.. :D Draugs, paldies dievam no viņas neiespaidojas un mūsu attiecības nekādīgi nav mainījušās no tā, ka viņa sāk šādi izrunāties, taču ir vienkārši nepatīkami, ka pēc tāda laika ir šāda attieksme.
Tad nu tā, padalieties ar stāstiem par to kādas jums attiecības ar otrās pusītes vecākiem, vai saprotaties, un ja nesaprotaties, tad kā kontaktējaties, kad nākas tikties, vai varbūt vispār no kopīgiem pasākumiem izvairāties?
Jauku dienu! (l)