Cik daudz esat sasniegušas?

Mūžu dzīvo, mūžu mācies. Es par nepārtrauktu, uz priekšu vērstu attīstību.

Tas, kā vērtēt sasniegumus vai stagnāciju .. atkarīgs no daudziem faktoriem. Kaut sākuma pozīcijām. Kamēr bakalaurs cilvēkam no vidējās lv ģimenes nebūs nekas liels, cilvēkam no kādas nelabvēlīgās (ar spiedīgiem apstākļiem) būs prasījis daudzkārt vairāk pūļu, disciplīnas un gribasspēka. Kritēriju un standartu ir melnais tūkstotis; pieņemot vienus - var krist skumjā neveiksminieču melanholijā ... kamēr paraugoties no cita punkta - life is not as grey as denmark :D

Treškārt, ir cilvēki, kas ceļo, bet patiesībā ir nabadzīgi (tas nav rādītājs).

man šķiet, ka tas tieši ir sasniegums.

tas ir, nevis nabadzīgam būt ir sasniegums, bet atrast veidus kā ceļot par to nemaksājot (kur nu vēl nopelnot) noteikti ir :)

TalisQualis - es to nesauktu par sasniegumu, bet prasmi.

"Ja viņiem ir maz, viņi grib vairāk. Ja viņiem ir daudz, viņi grib vēl vairāk. Ja viņiem ir vēl vairāk, tie vēlas būt laimīgi ar kādu mazumiņu.

Taa arii ir...
Man liekas,ka apreceesanaas un beernu radisana nav sasniegums.

man sasniegums dažreiz ir nomazgāt trauku kaudzi pēc viesībām :D

Bakalauru un maģistru neuzskatu priekš sevis par sasniegumu, jo man tas ir pašsaprotami. Tas ir tiiik individuāli :)

frivolous, jā, laikam kā kuru ceļošanas veidu.
stopēt un gulēt teltī noteikti prasa izturību un prasmi. bet izveidot ceļošanas blogu, kuru skatās pietiekami liels skaits cilvēku, lai transporta kompānijas, viesnīcas un tūrisma firmas maksātu, lai viņas izmanto un pareklamē, tas ir liels sasniegums.

Man ir 23 un jūtos apmierināta ar to, ka varu dzīvot, kā man patīk. Ne par ko nesūdzos, lai gan neesmu droša, ka zinu, kāds ir "standarts" šim vecumam :D

Bija mērķis uz 25 jau stādāt labi apmaksātā darbā un amatā pa savu sfēru, attiecības, bez bērniem, bet nu jau strauji tuvojos šim skaitlim un viss izskatās aiz vien bezcerīgāk - darbu apvienojamu ar mācībām neizdodas atrast, attiecības arī neveidojas, stagnēju un bieži ar bailēm domāju, kur attapšos.. :(

25+
No autores nosauktā man nav - bērnu un personīgās mašīnas, vīram ir mašīna. Šogad plānojam ķerties klāt bebuka taisīšanai :) Ļoti cerams, ka sanāks! :) Tad nu "standartiņš" būs izpildīts! :D
Gribētos līdz 30 gadiem 2 bērnus un paplašināt savu biznesu.

Kaadreiz ir taads uzskats,ja neko nav sasniedzis liidz 30,tad arii nesasniegs.Man ir viens zinaams cilveeks,kurs "atmodaas" tiesi tajos 30g-liekas pilniigi cits cilveeks-lieliem soliem virzaas uz prieksu.

Es galīgi neesmu sasniegusi to, ko biju domājusi sasniegt, kad man bija, piemēram, 20 gadi. Šķiet, ka 4 gadus atpakaļ biju tuvāk saviem mērķiem kā tagad. Mācību/karjeras sfērā neesmu pavirzījusies ne par solīti uz priekšu, citādi no uzskaitītā ir bērniņš, attiecības, dzīvesvieta, mašīna.. gribu sunīti vēl. Un vīziju par to, ko es vēlos dzīvē darīt visvairāk. :)

Kaadreiz ir taads uzskats,ja neko nav sasniedzis liidz 30,tad arii nesasniegs.Man ir viens zinaams cilveeks,kurs "atmodaas" tiesi tajos 30g-liekas pilniigi cits cilveeks-lieliem soliem virzaas uz prieksu.

Līdz 30 gluži nē, bet lielos vilcienos tomēr 35 gadi ir kaut kādā mērā pilnbrieds un tādas patiešām lielas, krasas izmaiņas - neticu.

Materiālās lietas, tas viss ir mainīgs, var tikt zaudētas un atgūtas gan pirms, gan pēc noteikta vecuma, bet pati personība, vai vispār uz kaut ko spējīga - tomēr šķiet, ka daudz var novērtēt, skatoties vecuma šķērzgriezumā.

Paris-es soreiz domaaju -cilveeks peeksni saprata,ko grib maaciities,ko grib dariit dziivee...Man katraa zinaa ir loti liels prieks par so cilveeku,jo viss taa padodaas...arii laimiigs beidzot savaas attieciibaas!

Emmanuelle, _paris, es zinu vairākus šādus gadījumus, kad ap 30-35 gadu vecumu kaut kas "atveras" un cilvēks beidzot saprot to savu īsto aicinājumu un viss sāk sakārtoties un izdoties.. tas gan nenozīmē, ka līdz tam laikam nekas nav darīts un mēģināts, protams.

Cenšos atbrīvoties no sabiedrības uzliktajiem rāmjiem par it kā nepieciešamajiem sasniegumiem. Jā, man ir sava dzīvesvieta, savs auto, attiecības, bet neuzskatu tos par sasniegumiem. Tās ir dzīves pamatlietas. Sasniegumi ir tas, kas man liek izkāpt no savas komforta zonas un "uzkāpt" jaunās virsotnēs. Reizēm tā var būt kaut vai svētdienas brokastu pankūku izcepšana mīļotajam cilvēkam, par spīti tam, ka gribas vārtīties pa gultu un slinkot.

Ha ha nekas taču nav stabils! Šobrīd kādai varbūt ir 30 gadi, vīrs, mājas, darbs un liekas, ka kaut ko baigi sasniegusi. Bet, bladāc, var pēc pāris gadiem jau izšķirties, pazaudēt ģimenes ligzdiņu, saprast, ka darbs riebjas, un vispār viss var tā kardināli izmainīties. Un tad tu attopies 35 gados ar tādu pašu 'neko' kā 20 gados :D

Salomee-arii attieciibaas-peekni naak pareizais cilveeks ,un viss ieiet sliedees.
Man jau liekas,ka tas lielaakais nosleepums visaa ir "iistais"cilveeks blakus,kurs virza to otru cilveeku uz prieksu,"izcel no taa ziemas miega".

Šoreiz jāpiekrīt drostalai... Es patiesībā arī pirms pāris gadiem (kad bija vēl 25+) biju daudz tuvāk savam ideālam nekā tagad. Bija gan esošais - karjera, darbs, nauda, ceļojumi - gan arī vīrietis un nākotnes plāni uz ģimeni. Likās, ka esmu zirgā un viss tik iet uz augšu un uz priekšu, un pie 30 gadiem jau viss būs, kā plānots. Bet še tev... smejies vai raudi, bet dzīve apmeta kūleni

Emmanuelle, kāds vēl īstais cilvēks? Iesaki uzticēt savu dzīvi citam cilvēkam. Kurš blakus? Un ja tu vienā dienā pamodīsies un viņa vairs nebūs? Tā nu gan nav nekāda panākumu atslēga.

Sasniegums ir būt tādam cilvēkam, kuru nekas neietekmē, apstākļi vai cilvēki blakus, viņam ir sava attīstība neatkarīgi no apstākļiem, viņš ir stabils pats par sevi.