sveikas! Varbūt liksies maksimāli dīvaini, bet ir vajadzīgs jūsu padoms un domas!
Sākšu jau ar to,ka man bija attiecības ar vīrieti.
Tātad: pirms pāris nedēļām sāku sarakstīties ar citu vīrieti,pat izgāju satikties. Nezinu,kas notika manā galvā ,noteikti kaut kas līdzīgs - daru un tad domāju. Cilvēks sākumā šķita simpātisks, bet ne jūtu, ne patikšanas tur nebija. Vienkārši gribējās iepazīt cilvēku(šobrīd tāda situācija,ka ir maz cilvēku,ar ko varētu parunāt). Lūk, sarakstījāmies par gluži parastām tēmām, izejot arī runāja viņš, stāstīja visu par savu dzīvi. Lūk, sapratu,ka ar to cilvēku vairāk nevēlos pat kontaktēties(alko,zālīte un pārējais).
Man nemaz nebija domas krāpt manu vīrieti, negribēju pat sāpināt. Pēc tā visa atklāju patiesību,ka sarakstījos un satikos ar citu, bet paskaidroju,ka tikai runāju!!(domāju labāk skarba patiesība,nekā saldi meli).
šobrīd ir sanācis tā,ka viņš man vispār negrib piedod,domā,ka esmu viņu piekrāpusi. esmu viņam solījusi,ka nekad tas vairs neatkārtosies. Esmu arī pierādījusi sevi ar to,ka atšuju visus pēc kārtas. Katru dienu stāstu ,ka mīlu viņu. Viņš mani mīl, bet saka,ka nevar pārkāpt tam pāri.
Ko darīt? Varbūt tiešām palaist viņu prom vai mēģināt kaut kā vēl paskaidrot,ka tā bija manas dzīves muļķīgākā kļūda?!