Nevainība - acīmredzama?

Vienmēr lepojos ar to, ka esmu nevainīga un kuram katram apakšā netaisījos likties. Ne es to slēpu, ne man bija kauns. Vīrs to ļoti novērtēja un viņam tas bija ļoti svarīgi. Un man bija svarīgi, lai pirmajā reizē mani nevis rupji izdrāž kā tādu, kurai ir mega pieredze, bet maigi un uzmanīgi visu uzdara - ar lielāko mīlestību un uzmanību.

Domāju, ka to var noslēpt, ja paveicas - nav ne asiņu, ne sāpju, ne kautrīguma. Bet es nesaprotu, kāpēc tas tik izmisīgi būtu jāslēpj... Būt nevainīgai nav nekāds kauns, bet dabiska lieta un pirmais sex ir īpašs piedzīvojums.

Esmu viena no tām, kurai nevainīgumu izdevās slēpt, lai gan to pat nemēģināju :D Tā kā nebiju no kautrīgajām un no puišu sabiedrības nevairījos, visi automātiski pieņēma, ka nevainība ir zaudēta gados 14 :D Sevišķi necentos iebilst, jo neviens tāpat neticēja - pieņēmu citu izdomāto slikto reputāciju, bet nevainību zaudēju 19 gadu vecumā, ar sev īpašu cilvēku :)
Gultā nejutos kautrīga vai sasaistīta, visas problēmas radās tikai drausmīgo sāpju dēļ - ja nebūtu to, varbūt arī nepamanītu nevainības faktu vispār.
Kas attiecas uz jautājumu, vai puisis var fiziski atšķirt nevainīgu no "vainīgas" - ja ir ļoti nepieredzējis, tad nevar. Man skaidroja, ka nevainīgām..tur..esot ļoti šaurs un sajūtas, attiecīgi, ir atšķirīgas.
Nedomāju, ka nevainību vajadzētu slēpt vai par to kaunēties - labāk būt nevainīgai 24 gados, nekā ar pamatīgu attiecību bagāžu pirms pilngadības. Savs laiks bērnībai un pusaudžu mīlestībai, savs laiks - intīmajām attiecībām. Imho, protams.

no kurienes vispar 50 cilveku kolektivs par to zina?Ta meitene pati pateica vai kaa?

Pastāstīja savai kolēģei ''draudzenei'', kurai laikam tas likās gana šokējoši, lai to pastāstītu pārējiem. Kad mums bija kolēģu saiets bārā, kopā ar menedžeriem, tad menedžere reibumā viņai pat prasīja, vai tā tiešām ir taisnība. Un tikai tad meitene uzzināja, ka visi par to zina. Mani šis arī šokēja, tā kā tādi pusaudži. Bet varbūt, ja viņa būtu bijusi klusās pelītes tips, cilvēki nebūtu tik ļoti izbrīnīti.

Nē... varbūt, visbiežāk jā. Bet ne vienmēr!
šis teiciens... patiess ;)

Var būt tā, ka jaunava ir trakulīga un dzīvi baudoša jauna meitene, bet sieviete, kurai ir bijuši jau vīrieši, gados 20 vai pat 40 gadīga tomēr ir ļoti nopietna un uzticas reti kuram un ir 10x kautrīgāka katru reizi esot ar jaunu partneri, nekā citas jaunavas.

Es nezinu kādēļ, bet kopš kļuvu nevainīga, es kļuvu arī daudz drošāka attiecībā uz vīriešiem. Un savu 1x no puiša neslēpu, pateicu visu. Toreiz jutu, ka vajag izdarīt visu, bet visu laiku galvā bija tas- es taču nezinu kā, ko man darīt, kā viss būs.

Nūu, es arī nepateicu savam pirmajam vīrietim, bet viņš tāpat to, ēm, sataustīja :D

Atcerējos, man vide es laikā šai sakarā bija dikti interesanti. Tā kā 1.kursā biju draudzējusies ar puisi no vecāka kursa, visi kkā uzskatīja, ka es ļoti pieredzējusi sieviete. Zēni ar tādu kā respektu pret mani izturējās. 4.kursā atklājās, ka es vēl nevainīga. Nu sākās. Ķircināja kā mazu skuķi. Arklājās arī daudzi citi, izrādās nevainīgie, ar kuri arī no sevis mētāja pieredzējušos.

videnes laikā.

Ļoti bieži novērots, ka tie, kuri visskaļāk diskutē un plātās par seksu ir nevainīgi. Tā teikt, tie , kas dara, daudz neplātās.

Nu man personīgi sanāca tā, ka puisis pat nesaprata, ka esmu nevainīga, vismaz viņš neko neteica. Es no tā it kā nekaunējos, taču kaut kā neuzskatīju, ka man viņam tas būtu ļoti oficiāli jāpaziņo, es vienkārši ļāvos tam.
Kā jau daudzas te minēja, ka pēc uzvedības nemaz to tā nevar pateikt, jo cita, kura sen jau ir zaudējusi nevainību izturas kā visnevainīgākā un šķīstākā meitene uz pasaules, kamēr ar tām tiešām nevainīgajām ir pavisam pretēji. :D
Manuprāt, viss palielam slēpjas tajā, cik atbrīvota, pašpārliecināta un zinoša esi.

Zinu meiteni, kas pat ginekoloģei sameloja,sakot,ka nav nevainīga. Tas man liekas muļķīgi, jo nu melot ārstam... teikt/ neteikt pirms pirmās reizes šķiet katra paša izvēle. Manuprāt, to var noslēpt, jo kā jau minēja - ir vnk kautrīgi cilvēki un tādi,kas ir drošāki.

Sveiki,
Nejauši atnācu uz šo forumu caur googli, lai gan reģistrējies esmu pasen.
Manas piecas kapeikas par šo visu.
Nē nu es pieļauju ka esmu jocīgs un neesmu centies pārgulēt ar kuru katru un tā tālāk bet nu ziniet ...... kautkas man liekas ka ar jums pašām nav kārtībā un es ceru ka tādu nav daudz.

Dzīvot ar kautkāda kauna sajūtu vai mazvērtības kompleksu ka Tu neesi pērgulējusi ar vagonu veču ''das iz pizģec vnk!', kas un kādā veidā man var likties glaimojoši ka es pārgulēšu ar sievieti kas jau ir pārgulējusi ar ''blāķi '' veču, jūs ko to nopietni ?

Tas ir norma tagad ? šodien ar vienu , rīt ar otru ? tā teikt ūdens manta ?

Ta nē ziniet paldies!

Kautrēties par to ka nėesi pārgulējusi ar čupu veču ? a ūūu ūūū , jums smadzenes kur ?
Man tādu tok nevajag !

Jā, es arī neteicu savam pirmajam vīrietim, ka esmu nevainīga, nesviedu to sejā. Un priekšspēlē biju diezgan laba, vismaz pašai tā likās, jo biju drosmīga un darīju visu pēc pilnas programmas un pēc labākās patikas, tāpēc liekas, ka tajā brīdī jau viņš vēl to nenojauta, ka esmu nevainīga. :D Protams, tas viss atklājās pēc apmēram desmit sekundēm, kad mēs jau bijām gultā, jo, nu, katrai jau izpausmes ir citādākas .. bet paldies Dievam puisim smadzenes bija vietā un mūs nešķīra šis mazais dabas pārsteigums, duša un veļas mašīna padarīja savu darbu un mēs varējām turpināt iesākto. :D :) Tā kā, mans rezumē - katram tā situācija citādāka, meitenei varbūt sanāks noslēpt, puisis varbūt būs gana acīgs .. Jā, kaut kā tā.