pašnāvības

Zvani uz krīzes centru, meklē palīdzību.

nevēlos

Izklausās, ka Tev vienkārši ir pārāk daudz laika, lai par tādām lietām domātu :) It īpaši, ja vēl pati raksti, ka tādām domām nav pamata. Aizpildi laiku lietderīgi - palīdzi kādam, atrodi jaunu aizraušanos, tam būtu jāpalīdz ;)

Piekrītu Kristiana ;) Pašai ir tādas domas bijušas, bet tad arī dziļa depresija bija. ;)

Izklausās, ka Tev vienkārši ir pārāk daudz laika, lai par tādām lietām domātu

Jāatzīst, ka es par to nedomāju. Šovakar domāju par to, ko ēst vakariņās, neaizmirst izmazgāt drēbes, kur rīt aiziet, priecājos par jauno somu, un tad vienkārši ienāca prātā, no zila gaisa, kādēļ dzīvot, ja var izdarīt pašnāvību. Nav tā, ka es šo tēmu turu prātā un pārdomāju, tā vienkārši spontāni atgriežas, jau vairākus gadus. Agrāk es tam piegāju diezgan bravūrīgi un tādēļ iztrūka realitātes elements, bet tagad šķiet, ka esmu mentāli daudz pieaugušāka, nosvērtāka, un apzinos, ka tik tiešām varētu to izdarīt. Nekad agrāk neesmu par to ne ar vienu runājusi.

Teorētiski jau to var izdarīt ikviens; un prātā tas arī var ienākt jebkuram.. Bet ja to patiešām nopietni apsver, tad ir jāapsēžas un jāpadomā..
Šis laiks vispār ir diezgan smags, daudziem ir arvien grūtāk saņemties un atrast motivāciju.. varbūt ir vērts parunāt ar kādu tuvāku cilvēku, lai paliek vieglāk.. ? :)

Tiešām izrunājies ar sev tuvu cilvēku! Varbūt paliks mazliet labāk. Bet tādas domas jāatmet ar roku. Dzīvot ir skaisti! :)