Ehh, šīs vīriešu būšanas. Biju it kā ieplānojusi ar draugu vakaru, pati jau vainīga, ka nepateicu savus plānus laicīgi. Attapos tikai tad, kad pajautāja, vai būšu dusmīga, ja šovakar palikšu viena pati mājās. Ne jau es teikšu, ka, jā, būšu. Dusmīga jau neesmu, bet stulbi jūtos tik un tā. Nav pat ar ko kopā kaut kādā bārā vai tāda veida iestādē pasēdēt kopā.