Ja godīgi, kopš ieviesa eiro, vairs neievēroju, cik tiek iztērēts ēdienam. Šķiet, ka visām pozīcijām tērēju mazliet vieglprātīgāk, tiesa, arī ienākumi ir palielinājušies. Zinu, ka latu laikos izdevu ap 70 - 120 sev vienai.
Atlaides labprāt izmantoju, bet nav tā, ka, ja nebūs iemīļotajam sieram atlaide, tad nepirkšu. Pavisam lielajos veikalos allaž nopriecājos par to, ka plašajā piedāvājumā allaž atrodas kas tāds, kas piepilda vēlmi pēc garda un zemākas cenas vienlaikus.
No laukiem iegūstu salīdzinoši maz: zāļu tējas un olas reizi 2 nedēļās. Nu, dažkārt arī pa kādam marinējumam, augļu sulai.
Man ēšandzīvē patīk dažādība, tāpēc ar kartupeļiem un marinētiem gurķīšiem paēdusi un mierā nebūšu. Dažkārt gan kožu pirkstos par summu, ko varētu ietaupīt, ja negribētu uz vakariņu šķīvja uzkrāmēt gan pilngraudu makaronus, gan mozzarellu, gan indijas riekstus pēcuzkodā nobaudīt.
Protams, nekā ekskluzīva, bet knapināties ne šajā, ne citās jomās negribu, jo ticu, ka dzīva jāveido tiecībā uz augšu, nevis par visām varēm jācenšas sevi norūdīt knapināšanās mākslā.
954
