Iepatikās, bet....

diamond2 , es negribu teikt, ka nav iespējams iepazīties un nevar izveidoties reālas,nopietnas attiecības ar puisi no citas pasaules malas :) Re, te jau stāsta meitenes, par visādiem gadījumiem. Patiesībā daudzas latvietes, ceļojot iepazīstoties vai sākumā sarakstoties internetā ir bijušas beigās ar ārzemniekiem kopā... Bet vienkārši nedomāju, ka šāds scenārijs būtu priekš manis ;)

Man arī bija līdzīgi ar čali no Amerikas pirms pāris gadiem. Kā sākām sarakstīties, tā kādu nedēļu dienu dienā, arī pa naktīm negulēju, gulēju dienās, pielāgojoties viņam.
Bet nu mēs tikai apmainījāmies ar pāris bildēm un flirtējām, jo reāli.. ne jau tas ka cittautietis (man ir bijušas dažāda rakstura romantiskas un seksuālas attiecības ar vīriešiem no citām valstīm un kontinentiem), bet tas, ka visa tā "iemīlēšanās" bija virtuālajā vidē. Reālā dzīve un reāls cilvēks priekšā ir pavisam kas cits, un rauties uz otru pasaules malu, lai visticamāk piedzīvotu vilšanos..nu es tik naiva vairs neesmu.
Sarakstes turpinājās kādu pusotru-2 gadus, daudz retāk kā tajās pirmajās nedēļās, protams. Viņš pārvērtās par tādu kā manu virtuālo draudzeni-vīrieti, kam izkratīt sirdi. Nu jau vairāk kā gads kā neesam devuši viens otram nekādu ziņu.

Bija, bija. Viņš bija fitnesa treneris no Kanādas. Negulētas naktis, dzirksteles caur ekrāniem un viss pārējais. Līdz izrādījās, ka viņam ir meitene un mans prieks saskāba. :D Tā kā - nevajag sapriecāties. Nebūtu es aizrāvusies, noteikti joprojām būtu foršas sarunas, kas iepriecina. Prieku, laikam, jāmāk arī taupīt.

Ir paziņai tā gadījies. Nekas labs no tā neiznāca.

Domā ka aprāvās?

Unknown, tā izskatās... Iemesli tam man nemaz nav skaidri. Viena nedēļa bija vienā runāšanā - diena vai nakts, bet tad ļoti strauji viss vnk beidzās. Tagad - klusums. Pēc visa, kas tika izstāstīts un pateikts, liekas nedaudz dīvaini un man nesaprotami, bet... ar varu taču mīļš nekļūsi, vai ne? :D

Ir gadījies tā. Gandrīz gadu ilga, bet čalis bija no citas pilsētas, ne valsts. Pa to ilgo laiku paspēju satikt divas reizes. Sākumā šķita fantastisks čalis, bet vēlāk tomēr parādīja savu īsto raksturu. :/ Tagad visādiem nepazīstamiem čaļiem internetā "eju ar līkumu". :D Negribas vēlreiz tā aplauzties un apsolīju sev vairs neiepazīties ar puišiem internetā.

Ir,ir gadījies.

Šobrīd šī persona ir jau mans vīrs. :D

Man tā tagad ir ar vienu puisi. Ceru,ka tur sanāks kaut kas labs. :)

diamond2

Es varbūt tik ļoti nesliecos uz to, ka neesam pazīstami, bet tas, ka savā ziņā "svaigs" cilvēks. Interesanti ir kontaktēties ar kādu, kurš dzīvo tālu no tevis, jo nu, manā apkārtnē gandrīz visi cilvēki ir +/- paredzami. :D

Par to, ka druška parādīsies, maza bēda, it īpaši ja esat šķirti ar attālumu. Nu cik dīvainai meitenei jābūt būtu, lai, piemēram, aizliegtu savam puisim pačatot ar meiteni bez maz vai no otra pasaules gala?! Netaisītos es braukt ne pie viņa, ne viņš pie manis. Tā nu tas ir. :D Katram tomēr laikam sava veida aizspriedumi ir.

Man pazīstams pāris ir kopā 3 gadus. Meitene no Latvijas, puisis no Nīderlandes. Viņi gan nedzīvo kopā, abi vēl skolā mācās, bet tiekas reizi divos, trijos mēnešos. ;)

Ja ''sastopi'' interneta vidē, pēc iespējas ātrāk ir jāsatiek tas cilvēks reālajā dzīvē. Jo tās sarakstes un web camera var būt brīnišķīga laika pavadīšana, bet tomēr tas nav dzīvs cilvēks, Tu nejūti viņa smaržu, neredzi viņa skatienu utt. Tāpēc esmu par iepazīšanos internetā, kura ātri vien pārtop reālā randiņā. :)