Nu te īstenībā tāda neviennozīmīga situācija...Īstenībā jau, ja vīrietis par ģimeni nespēj un laikam arī nevēlas gadāt, savu pienesumu tajā visā mūsu nedod, tad uzskatu, ka sieviete ir tiesīga teikt, ka tās lietas pieder viņai, jo tā arī ir.
Kad ar savu vīru bijām uz laiku izšķīrušies, viņš teica, ka dzīvokli varu paturēt sev, palikt tur dzīvot, bet tā kā officiāli tas tik un tā bija/ir viņa dzīvoklis, par tādu to arī uzskatīju, tagad esam kopā atkal, dzīvojam šajā pašā dzīvoklī, uzskatu, ka, jā, tās ir mūsu mājas, bet dzīvoklis tas tomēr ir viņa.
Mašīna mums ir katram sava, pārējais daudz maz kvalificējas zem tā mūsu.