Pēc traģēdijas.

178

Reģ: 21.12.2014

Šodien šeit redzēju tēmu par nāvi, Tāpēc iedomājos pajautāt - kāda pasaulē notikusi traģēdija uz Jums ir atstājusi iespaidu ilgtermiņā? Vai traģēdija ir likusi padomāt vairāk , mainījusi Jūsu ikdienu un likusi uz lietām skatīties citādāk un mazliet mainīties?
Ja, atbildēsiet apstiprinoši - izstāstiet kura traģēdija vai notikums ir atstājis uz Jums iespaidu un kādu.
Par mani personīgi -
Mani ļoti iespaidojusi ir tieši Maxima traģēdija. Paldies Dievam, neviens tuvinieks vai paziņa necieta, bet tas man lika vairāk apzināties to, ka tas var notikt tik vienkārši: aizej uz veikalu pēc apelsīniem, bet nepārnāc. Varbūt esi līdz veikalam aizgājis "izvēdināt galvu", ja mājās ir kāds strīds bijis un pēc šī strīda tevi var nesagaidīt mājās.
Kopš šīs dienas, es vairāk tomēr cenšos piedomāt kā es atvados no mīļajiem izejot no mājas - uz darbu, veikalu, izvest suni.
Kā ir Jums?

29.12.2014 19:16 |

mistalee

2804

Reģ: 07.10.2012

Kašķītes komentārs man lika atcerēties arī savu dzimšanas dienu, kuras datumā notika Maximas traģēdija. Kaut kādā ziņā jau tā iespaido, bet vairāk jau tieši traģēdijas dienā. Šajā dzimšanas dienā, kad rādīja dokumentālo filmu, vienkārši pārslēdzu uz citu kanālu un apkārt man neviens arī par to nerunāja.

30.12.2014 00:05 |

Smiltniece

123

Reģ: 29.12.2014

1. Maxima
2. 11. septembris ASV

30.12.2014 00:09 |

Cukurvāvere

10604

Reģ: 16.07.2009

es varu teikt "copy-paste", ko jau uzrakstīja Bonecutie par Šrilanku, pati tur biju, redzēju mājas un "nelaimīgās" dzelzceļa sliedes, runāju ar tiem cilvēkiem, sajūtas ļoti savādas, neomulīgas, savā ziņā iespaidīgas...
Tā pati Maximas traģēdija...
Ugunsgrēku traģēdijas, avāriju vietas.. Lidmašīnu katastrofas, pazušanas.. Tas viss uz mani atstāj ļoti lielu iespaidu.. Gribot negribot "izvelku caur sevi".

30.12.2014 00:43 |

Samaara

3296

Reģ: 26.08.2009

Pasaules traģēdijas neietekmē pilnīgi un galīgi nekā. Tik vien kā kaut kas par ko paklačoties ar kolēģiem darbā. PErsoniskās traģēdijas, draugu, radu vai draugu radu nāves arī neietekmē. Ja cilvēks tuvāks, varu pabēdāties un viss. Neatceros, ka kāda nāves dēļ būtu raudājusi, jo man tas šķiet tāds dabisks process, un cilvēki uz mani, ja runājot par kāda nāvi, pasaku "žēl protams, bet tā jau notiek un tur neko nevar mainīt," skatās ar šausmās ieplestām acīm. Vai nu esmu neisakāmi ciniska, vai arī protu pieņemt nāvi tādu, kāda tā ir, dabiska vai nē, tomēr tika un tā pilnīgi neizbēgama.

30.12.2014 03:47 |

MADasaHATTER

10987

Reģ: 12.07.2010

visas trageedijas liek aizdomaaties gan maxima, gan 11 septembris, gan pazudusas lidmasinas..ikdiena protams, censos apr to nedoomaat un priecaaties ka apkaart ar tuvajiem viss kartiibaa!

30.12.2014 04:24 |

Neons

11996

Reģ: 15.03.2013

Maximas traģēdija. Vispār tas bija vienīgais tāda veida notikums, kuram es sekoju līdzi ziņās un mani reāli "aizķēra" līdz šermuļiem pār kauliem. Kaut arī es pati atrodos citā pasaules malā, likās, ka viss notiek burtiski manā acu priekšā...
Citas traģēdijas nekad mani nav ne interesejušas, ne uztraukušas, ne ka savādāk "aizķērušas" - tās noteik kaut kur citur un man gar to nav nekādas daļas.

30.12.2014 04:35 |

arieta

6245

Reģ: 19.08.2009

No lielajām traģēdijām, visvairāk aizskāra Maxima. Tiešām biju šokā, ziņas gāja visu dienu, speciāli braucām svecītes nolikt.. bija tiešām smagi un stindzinoši šausmīgi, kaut nevienu nepazinu.

30.12.2014 08:38 |

Gintija1

775

Reģ: 09.10.2010

Maximas traģēdija ļoti aizskāra, man tur bija vairāki pazīstamie, arī kursa biedrene ar dēliņu :(

30.12.2014 08:51 |

začeits

4446

Reģ: 02.01.2011

Gintija
Kkas neiet kopā, visur taču apgalvoja, ka Maksimā bērni nav cietuši

30.12.2014 10:04 |

Foxgirl

1620

Reģ: 22.05.2014

Tak jau sen gāja runa, ka oficiāli tiek noklusēts tas, ka tur gājuši bojā arī bērni.

30.12.2014 10:09 |

Nikola.

2290

Reģ: 19.10.2013

Neviens bērns bojā negāja, bet zinu, ka viens cieta un man liekas, ka tāda informācija parādījās.

30.12.2014 10:11 |

wee

11162

Reģ: 28.11.2014

Tikai nedaudz nejauka, nu tur bija situācija, kad meitene skrēja glābējiem rādīt kur ir viņas mamma , es īsti neatceros kaut kas tur uzkrita viņai vai nē , bet šums bija par to, ka viņai nebija cietušās statuss
tv3play ir raidījums par to traģēdiju pēc gada , tur pastāstīts sīkāk , bija daļa cilvēku kas cieta un kuriem nebija cietušā statuss.

30.12.2014 10:12 |

Modo

2629

Reģ: 20.01.2014

Visvairāk skar traģēdijas Latvijā, visādi cunami un zemestrīces otrā pasaules galā mazāk, daudz mazāk. Bet ir tā- notiek kaut kas, skumji, pārdomas, bet dzīve turpinās, nedomāju par to katru dienu ik uz soļa sev atgādinot, ka katra diena var būt pēdējā vai skumstot par nelaimi. Tikai radusies sajūta par to, cik katrs tomēr ir neaizsargāts un sajūta "ar mani nekas slikts nenotiks" jau sen sen ir izgaisusi.

30.12.2014 10:34 |

Lusy

168

Reģ: 27.03.2013

Traģēdijas ietekmē minimāli, protams nedaudz liek apdomāties par dzīvi, bet lai baigi sēdētu un štukotu kā tagad tas vai šitas...nē.
Mūsu mājās neviens no mājas ārā nedodās kamēr nav izlīgts miers (ja ir bijis kāds kašķis) un viens otru sabučojis, kā arī ar savu ģimeni runājot telefonsaruna vienmēr tiek pabeigta ar jaukiem vārdiem. Tas man tā ir ieaudzināts, jo tieši tā nekad nevar zināt kas notiks un kādi būs pēdējie vārdi ko kādam būsi pateicis.

30.12.2014 10:40 |