Apkopoju savu dzīvi uz šodienu.Man 27 gadi.Esmu īsts vīrietis.Ok sasniegumi man ir biznesā,bet ir vēl jāpastrādā.Bet runa nav par to..
Par,ko šis stāsts,tā kā gada beigas un skatījos,vienu filmu par mēŗkiem,tur filmā teica precīzi jāzin ,ko vēlēties šajā dzīvē..es to kārtīgi apdomāju..kādas sekundes divas trīs..jo ko te domāt,esmu izlēmīgs un pussekundē zinu,ko vēlos..un sapratu,ka pa lielam man šinī dzīvē nekas tā īpaši nesaista izņemot vienu..tās ir meitenes/sievietes..un mēŗkis man šinī dzīvē lielais tikai 1ns...izdancināt uz locekļa vēl kādas 1000 skaistās skaistules,pašas skaistākās no skaistākajām! jo ne mersedesi,ne bentliji man nav vērtība,tās ir tikai bleķa kastes..tad meitenes gultā pīkstināt ir kkas pavisam cits..es neteikšu,ka man bijušas uz šo brīdi daudz meitenes esmu tāds palēns..ilgi skatos vai patīk meitene vai nē ieskatos vai viņu izvēlēties untmldz...kādas 100 meitenes bijušas..bet tagad saprotu,ka jādzīvo ir uz pilnu krūti jāmet malā lēnums un 1000 izdancināt uz locekļa vajag,ja nē kas tā par pliekanu dzīvi?kā kkāda atsildīta zupa..tas nav mans,ja dzīvot tad dzīvot uz visu!
93
