Izšķīros pavasarī! Ar bijušā drauga ģimeni bija lieliskas attiecības, viņa mamma bija man kā otra mamma, draudzene utt. arī ar viņa māsu reguāri sazinājāmies, kļuvām labas draudzenes, brīžiem uzskatīju arī kā savu māsu. Ar tēti un citiem radiem arī bija labas attiecības. Kad izšķīros, viņa mamma un māsa mani morāli atbalstīja. Sazvanījāmies ar viņa mammu, viņa arī ļoti pārdzīvoja par mūsu šķiršanos utt.
Ir pagājis vairāk kā pusgads, man ir citas attiecības un bijušajam arī ir cita meitene. Tomēr cik man zināms to tagadējo draudzeni tik ļoti nepieņem ģimene, bet nu tas ir tikai tā cik es zinu.
Ar viņa māsu regulāri sazinos vēl joprojām, mamma arī man ik pa laikam atraksta kaut ko, tagad nesen dzimšanas dienā pazvanīja apsveica, vēlēja visu labāko un teica, lai braucu ciemos. To man saka katru reizi, kad sazinās ar mani.
Pārējiem radiem tā daudz maz ok, apsveic arī svētkos soc.portālos un tā. Ar draugiem gan tā, nuuuu nosacīti, bet arī tie apsveic svētkos,šad tad atraksta kādu sms un tā, bet pa lielam ar viņiem nesatiekos, jo dzīvoju citur un nav viņi katru dienu jāsatiek. Bet ir kādi 2 bijušā labi draugi, kuri ar mani sazinās, es nezinu vai viņš to zin :D un tad jau arī vienmēr saka, ka tagadējā draudzene tāda nekāda utt, bet ko gan viņi citu teiks..
Iesaku nogaidīt kādu laiku, tie cilvēki, kuri gribēs ar tevi sazināties un kontaktēties, tie to arī darīs. Nevajag pārdzīvot, tie kas ir gājēji, ir gājeji. Nāks labāki cilvēki ar ko uzturēt kontaktu un tā. Visu saliks vietās laiks.