Ziemassvētku nesvinošais bariņš.

man šogad tā arī neizdevās noķert to sajūtu, vakar tā mierīgi pasēdējām, bet šodien atpakaļ pie studijām, galva jau kūp un visu laiku gribas kaut ko iekost :D

Ziemassvētki gandrīz beigušies, esmu bez savas dzīvesvietas un idejām, ko iesākt ar savu dzīvi tālāk. Visi svētki vainagojas ar virtuvi un to, ka svētku nekādu nav, sajūtas vēl mazāk. Esmu tikai noēdusies treknumus, un noklausījusies, kā radi mērās krāniņiem un noliek visus citus.
Gribu, lai brīvdienas vismaz ir cauri. :/

Tādu sajūtu kā bērnībā protams nebija, bet bija 100x lielāka svētku sajūta kā pagājušā gadā. Nez kāpēc tā ir, ka bērnībā tās sajūtas citādākas? Man pašai liekas, ka toreiz ticība Dievam bija tīrāka, gavēnis Ziemassvētku priekšvakarā, nakts Mise baznīcā.-tas viss radīja klusu prieku.