Pat nezinu pie kā likt šo - veselïba vai problēmas tikai galvā. Lai nu kā...
Pēdējā gada laikā esmu novērojusi sev vienu lietu,kas mani lēnām sākt uztraukt,un nebija novērota iepriekš. Ziniet to sajūtu,esot karuseļos,kad vēderā iekšā viss sagriežas? Ne tā kā slikti uz vemšanu,bet viss it kā "paceļas uz augšu" ? Nu lūk,tagad tā sajūta, ne no kā, ir parādïjusies tādās ikdienišķās situācijās kā mašīnas un lidmašīnas.
Pirms tam necēlu ne ausu par lidošanu,konkrētāk pacelšanos - ieritinājos krēslā un izbaudīju. Tagad tas ieskējiena uzrāviens man sagriež visu otrādi,cenšos novērst domas no tā ko lasot. Domas par lidošanu manī iedveš vieglu paniku,jo tā sajūta ir ļooti pretīga. Tāpat mašīnā. Draugs nesen rādīja man,ka jo ātrāk brauc,jo skaļāk skan radio - no tā ātruma,kas nemaz nebija tik ātri - pat zem simta - es nemanāmi iekrampējos krēslā,jo tā sajūta,ka viss vēderā kņudina ir klāt! Un es nezinu no kā man tas. Un sākās tā sajūta pēkšņi,kaut kad piefiksēju.
Ir kāds skadrojums tam? Tās it kā nav bailes, nezinu,es nebaidos,bet,ja agrāk lidmašīnas pacelšanos izbaudīju ar prieku,tad tagad gaidu ar bailēm. Un es nespēju to kontrolēt. Cenšos sev iestāstīt,ka tas nekas tak nav,novirzu domas,lasu,skatos kaut ko,bet mans ķermenis atsakās sadarboties.
436
