Es atkal nespēju saprast to, kāpēc citas nespēj pieņemt to, ka tās kuras ilgi gaida bildinājumus vai tās, kuras neprec spēj to pieņemt, un ne visas ir naivas muļķītes un vīrieši egoisti, kas labi iekārtojušies.
Es pat spēju draugu saprast par tām kāzām, es pieņemu to un ceru, ka tad kad būs gatavs, tad varbūt arī precēs mani, neko neuzspiežu un spiedienu neizdaru, jo tā tikai visas savas attiecības sabojāšu. Apkārt mums pārāk daudz piemēru par neizdevušām laulībām un neprecētiem, kas ilgi dzīvo kopā.
Tie precētie brīžam vēl nelaimīgāki kā mēs neprecētie, kā arī man ir daudz vairāk visa kā, arī laime un saticība, mīlošs draugs un lielisks dēls bez kāzām. Un ja arī aizskries un mani pametīs kaut kad neprecētu - nu un - būšu vienmēr pateicīga viņam par savu dēlu.
Arī apkārt bieži redzu, kas notiek pēc kāzām - viss sāk jukt un brukt, it īpaši tiem, kas ar kāzām sasteiguši un pat pārāk ātri apprecējušies.