Viela pārdomām

Svari rāda varbūt kādus 3kg vairāk, bet tas nemaina kopainu. 90-60-90 nebija arī tad, riepa bija arī tad. Domāju, ka patīku viņam, kāda esmu, ka neredz mana auguma nepilnības. Atradinājos no kompleksiem jau, ieguvu pašpārliecinātību viņa priekšā. Tagad kā no skaidrām debesīm bladāc, izrādās, ka neesmu es tomēr viņa sapņu auguma īpašniece!

Svari rāda varbūt kādus 3kg vairāk, bet tas nemaina kopainu.

Varbūt tikai tev tā šķiet. ;)

Piemēram, man 3 kg diezgan pamatīgi maina seju, jo vaigi uzreiz kā kāmim. Bet neievēroju to, līdz nepaskatos fotogrāfijas vai arī man kāds sen nesatikts cilvēks no nepasaka.

Man 3-4 kg svara izmaiņa tikpat kā vizuāli nav redzama. Varbūt vaigi tiešām paliek mazliet apaļāki, bet arī to tikai tad ievēroju, kad citi pasaka, citur gan izmaiņa praktiski nav manāma.

Nu varbūt tikai tev liekas, ka tos 3kg nevar redzēt. No malas izmaiņas var ātri redzēt. Es arī īsti nepamanīju, kad esmu uzbarojusies, bet man tas bija darba vietas dēļ, kur varēja ēst, cik grib, bet man vīrietis vismaz maigi pateica - davai, pamēģināsim neēst kādu laiku saldumus kopā. Lai gan saldumi nebija pie vainas, aizgāju no darba, visi liekie kg pazuda paši no sevis.

Varbūt piedomā pie tā, ko ikdienā ēd. Iespējams, ka nemaz neesi pamanījusi, ka patērē kaut ko konkrētu lielā daudzumā, kas nemaz nav tik nekaitīgs.

Ja tev figūra kopš iepazīšanās īpaši nav mainījusies, nu tad jāpiekrīt - puisis izrīkojās visai cūcīgi.

Tev tagad ir varianti:

* apvainoties un par spīti uzēst vēl 10 kg
* aizmirst šo komentāru un dzīvot tālāk
* piedomāt vairāk pie uztura un ēst veselīgāk jums ABIEM (kompānijas pēc, un principa pēc - figu tev vienai pašai tas jādara?)
* pamest puisi un sākt jaunu dzīvi

Jebkurā gadījumā, kompleksot gan nevajag - ej nu sazini, kādi mellie puisim uznāca, ka viņš ko tādu izspēra. Ja jau tu viņam neliktos pievilcīga, tad nebūtu ar tevi kopā jau pus gadu.

Nekreņķējies! Ar riepu vai bez, bet tu taču tāpat esi "mīļā" :)

Nu un kādam tad ir jābūt svara pieaugumam, lai tu pati saprastu, ka problēma tiek ielaista?

Manuprāt, plus 3-4kg uz jau esoša liekā svara jau ir pietiekami, lai ieviestu korekcijas esošajā dzīvesveidā.

Es apsveru 1. un 4.variantu. 2.laikam vismaz pagaidām nevarēšu, 3.diez ko nevelk. :D

Paldies Dievam, mums tādu problēmu nav.
Draugs ir ar sportisku augumu un man nav viņam par ko bakstīt, un es..nu viņš nekad nebakstītu, lai arī cik būtu mans svars. Es turu roku uz pulsa visu laiku un galu galā, katra pati (un pats) mēs zinām,cik un kas mums ir lieks. Katrā ziņā es zinu un man pēc liekas bikstīšanas neprasās.

Iepazināmies šajā vasarā, un vēders tad bija tāds pats, kā tagad. Varēja mani ar visu vēderu un citām nepilnībām ievērtēt, cik gribēja. Tad neko neteica. Tagad pēkšņi izrādās, ka esmu šim resna.

Nu redzi, pēkšņi paliki par resnu :D vai arī čalim nokrita rozā brilles.

Nu un kādam tad ir jābūt svara pieaugumam, lai tu pati saprastu, ka problēma tiek ielaista?

Manuprāt, plus 3-4kg uz jau esoša liekā svara jau ir pietiekami, lai ieviestu korekcijas esošajā dzīvesveidā.

Redzi, man vienmēr ir +7 līdz +10 kg virs teorētiski ideālā svara. Ar to sadzīvoju un nekādas korekcijas tur principā nevajag. Ja augtu vēl vairāk tad varbūt jāskatās...

Ja man taa pateiktu, tad buutu arivederchii bez variantiem!:D
Vnk man ir loti ievainojams ego un patmiila plus paaraak liela iecikleeshanaas uz savu izskatu, taapeec, ja man uzrodas riepa, es jau nu to loti labi apzinos un teikt man par to nav vajadziibas.

Iepazināmies šajā vasarā, un vēders tad bija tāds pats, kā tagad. Varēja mani ar visu vēderu un citām nepilnībām ievērtēt, cik gribēja. Tad neko neteica. Tagad pēkšņi izrādās, ka esmu šim resna.

Rozā brilles un iespējams tad viņš cerēja, ka tu kaut ko darīsi lietas labā. Nezinu, vai es arī gribētu dzīvot ar cilvēku, kuram ir liekais svars un kurš to akceptē: ''Ok, lai tie liekie kg ir, man vienalga, neko nedarīšu.''

Nu nē.

Ar to sadzīvoju un nekādas korekcijas tur principā nevajag.

Ja Tu tiešām esi ar to mierā, tad kāpēc tāda drāma?? Nav iespējams aizvainot to, kas jūtas laimīgs un apmierināts ar sevi.

Piekrītu par to, ka bakstīt sejā par otra nepilnībām (ja otrs pats to lieliski apzinās) ir diezgan nejauki, bet ja cilvēks ir skaidri parādījis savu attieksmi, ka viņš neko netaisās darīt ar to, nafig iegūt skaistu un acīm tīkamu ķermeni, nu tad to varētu kaut kā pateikt.

un iespējams tad viņš cerēja,

Pats vainīgs, ka cerēja!

nafig iegūt skaistu un acīm tīkamu ķermeni,

Nu bet no otras puses - ja cilvēkam patīk kā ir un vienmēr ir paticis (+ vecis iemīlējis viņu tieši tādu), kāpēc pēkšņi vajag kaut ko bikstīt un norādīt?
Es teiktu,ka attiecību sākumā sieviete būtu teikusi,ka kaut ko grib mest utt, bet ja cilvēks ir kāds ir un viņam ir okej..kāpēc pēkšņi kaut ko acīs bakstīt?
tpt ar bakstīšanu un spiešanu utt, neko nesāks darīt :D pašam ir jāgrib.

resnums resnojas

drīz sāks tūplī drāzt, ja nesāka

7-10 kg virs "ideālā" svara nav tas cipars, pie kura jāšausminās par drausmīgo lieko svaru un jābūt autā par to, kā kaut ko tādu var akceptēt.

Man ir bijis periods, kad svēru 8 kg virs "ideālā" svara (pie tam, esmu maza auguma), un zini ko, izskatījos pilnīgi normāli. Mazliet apaļīga, jā, bet nu, toties formīga.

Tas, kā es to saprotu, ir: 1) izvēlies tādu partneri, kuras augums tev patīk. Nekāds "2)" par to, ka liec viņai nomest svaru/uzkačāt presi u.t.t. tur nav. kad iepazināmies, zināja, ka neesmu sportiste. Labi redzēja manu riepu (un nav jau viņa nemaz nekāda briesmīgā) un visu citu. neko neslēpu. a kas tagad??

čupakabra, iespējams tās pašas rozā brilles un to nokrišana ir vainīga. Skaidrs, ka sākotnēji, ja ir stipras simpātijas pret to cilvēku, trūkumus tiek vairāk ignorēti, viss ir jauki un rožaini, vēlāk, ikdienā trūkumi tiek vairāk pamanīti. Man liekas, šajā gadījumā attieksmei ir liela nozīme.