Es pat nebiju tā aizdomājusies, taču pēdējos piecos gados es ieguvu bakalauru un arī maģistru tik tikko dabūju, tā kā profesionālajā pilnveidē viss kārtībā. Darbs gan joporjām tas pats, bet aktīvi meklēju jaunu jau labu laiku, bet viss būs.
Esmu 3x dzīvojusi dažādās valstīs, bet atgriezusies atpakaļ, guvusi neatņemamu pieredzi kā savākt savu dzīvi kopā, kad nav neviens no tuviniekiem blakām, kas varētu palīdzēt.
Attiecību ziņā- briesmīgākie 5 gadi manā mūžā. Protams, jāatceras viss labais, ko cilvēks ir devis, bet nu es nevaru. Un tas ir tas, kas visu šo gadu mani moka, jo meklēju kas vainas man ir.
Fiziski-esmu tikai pilnveidojusies, nometusi svaru, palikusi spēcīgāka un gatavojos 21 km pievarēšanu vasaras maratonā, esmu atklājusi jaunus sporta veidus,kas man padodās, ko nekad agrāk nebiju domājusi.
Pa lielam nav par ko sūdzēties, jo vienmēr var būt sliktāk, bet nu vāks kā es vēlos beidzot normālas attiecības, kur nav tā- tu tici cilvēkam un pēkšņi %^&^^%$%^ izradās, ka viņš krāpj tevi. Var jau domāt, ka vīrities vainīgs, bet tā nav, kaut kas man nav kā vajag, kāpēc pēdējie 3 draugi mani ir krāpuši, man nelīmējās kopā un tā ir mana vaina, jo ne jau trīs vienādi vīrieši ir.
Pasakaini. Atvainojos par tik drūmu ierkastu, sāp sirds, ļoti. :(