Lūk, pēdējā "sieviešu" grāmata, kuru lasīju. Draudzene aizdeva. Es arī esmu pieradusi lasīt vai nu non-fiction, vai kādu klasiku kādreiz, tāpēc šāda tipa romāns man šķita visai garlaicīgs. Nepārtraukti aprakstīts, ko kurš konkrētajā brīdī valkā ("... un viņam mugurā bija haki krāsas Tommy Hilfiger uzvalks..." - kāpēc lai mani tas interesētu?) Laika nosišanai - varbūt der, bet nu, tikai tad, ja nekā labāka nav pa rokai. Vāka noformējumu vizuāli atceros labi, kas mani grāmata kaitināja - atceros labi, bet PAR KO bija grāmata - neatceros. Itin nekas atmiņā paliekošs, acīmredzot.
Ja man kādreiz sakārojas "vieglu un sievišķīgu", tad labāk izvēlos Džeinu Ostinu.