Dialekts (grieķu: διάλεκτος (dialektos); no διαλέγομαι - runāt, izskaidroties) ir valodas paveids, kas vēsturiski radies samērā plašā apvidū un kas ietver sevī vairākas izloksnes vai izlokšņu grupas. Dialekts ir pilnvērtīga runas (ne obligāti rakstveida) sazināšanās sistēma ar savu leksikonu un gramatiku. Latviešu valodai ir trīs pamatdialekti (lībiskais jeb tāmnieku dialekts, vidusdialekts un augšzemnieku dialekts).
Par dialektu dēvē arī kādas atsevišķas sociālas grupas lietotu valodas paveidu, kas atšķiras ar savdabīgu leksiku un frazeoloģiju.
runāt jau mācās dzirdot, ne lasot, tāpēc.
Latviešu valodas veidošanās process, baltu ciltīm - kuršiem, zemgaļiem, letgaļiem un sēļiem - konsolidējoties, sākās 10.-12.gadsimtā. Atsevišķo cilšu valodu iezīmes joprojām ir saglabājušās trijos latviešu valodas dialektos: vidus, tāmnieku jeb lībiskajā un augšzemnieku dialektā, kas savukārt aptver vairāk nekā 500 dažādu izlokšņu.
bet tad kāpēc nevar normāli pateikt "tēja" bet saka "tāja", "zābaks" pārvēršas par "zobaku".
44
