Krāpšana (kaut es nezinu, kā patiesībā rīkotos, ja cilvēks man būtu tiešām ļoti svarīgs, nezinu vai 100% spētu neatskatoties aiziet), fiziska vai morāla vardarbība, necieņa pret mani, narkotiku lietošana, azartspēļu atkarība, pedofīlija (ko šādu atklāt man vispār šķiet drausmīgi). Arī par atkarībām runājot, es laikam ietu prom tad, ja saprastu, ka cilvēks nevēlas neko mainīt, ka es viņam nespēju palīdzēt. Jo cik no zināmajiem gadījumiem kaut kas ir mainījies tikai tad, kad tiešām ir zaudēts viss - bizness, ģimene, īpašumi. Un tikai tad, kad cilvēks nonāk tādā bedrē, attopās, ka ir kaut kas jāmaina.