Ja pēc mēneša jau ir tāda traģēdija, kas būs tālāk?
Nepiespiedīsi Tu viņu ar varu. Vai nu pats sāks interesēties, vai nu nekas Tev nesanāks.
Mans vīrišķis ir tālu no 6pakas, taču gada laikā no virtuves ir pazuduši daudzi neveselīgi produkti, arī no majonēzes ir atteicies gandrīz vispār, taču bez bakstīšanas. Es gatavoju tā, lai ēdiens būtu garšīgs, veselīgs un pietiekami intresants, lai majonēzi un citas nevēlamas piedevas viņam nekārotos. Vēl daži neveselīgi sīkumi ir palikuši, bet nav jau kur steigties.
Pēc jaungada pati atsākšu iet uz sporta zāli (Veselības stāvokļa dēļ uz laiku bija jāpārtrauc), nesen dzirdēju pārdomas, kā tas būtu, ja viņš arī ietu. Mans vienīgais komentārs uz to bija, ka forši tas būtu.
Zini, te varianti ir tikai divi. Vai nu Tu esi viņam piemērs, kas iedvesmo darīt pareizi, vai meklē citu. Ja ir vēlēšanās tik ļoti viņu pārtaisīt, ar laiku sāksi zāģēt ne par to vien. Mēnesis ir mazs laiks, līdīs ārā visādi kaitinoši sīkumi.
Manā skatījumā - vai nu pieņem ar visu riepu, vai nepieņem vispār.