Vairākus gadus man bija saistība ar sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un tā biznesa uzsākšanu, ko es varu teikt, ka tas ir grūti, jābūt kaut kam no sirds tādam, ka tur tiešām nāks cilvēki, un tādu ideju ir maz, pastaigā pa centru, cik daudz kafejnīcu, tik maz apmeklētāju. Uz katra stūra, un cik lieli ir ieguldījumi tajā, atrast vietu kur to taisīt, jau vien būs sarežģīts uzdevums, iznomāt to, īpaši ja tā ir laba, iekārtot pēc visām prasībām, interjera dizains, piegādātāji, tas būs liels darbs, jābūt labam finansējumam, pēc tam nepārtraukts darbs ar PR, bez tā mūsdienās nekādi.
No malas jau grūti kādam ko pateikt, jāuzmet uz lapas biznesa plāns ar visiem aprēķiniem, bez tā nemaz nesākt, bet nu tas arī nebūs iespējams, ja meklēsiet finansējumu bankā.
Cik es redzēju, ļoti daudz cik ātri atvērās tik ātri aizvērās, ir tādas vietas kur atveras un aizveras un tā visu laiku pēc kārtas, acīmredzot kaut kas tajā vietā nav un nebūs, pat ja šķietami tā ir laba vieta.
Kā spilgtu piemēru varu nosaukt Merķeļa/Barona krustojums, izcila vieta, bet nevienam uzņēmumam tur neiet, tas ir vēl viens faktors, kaut kas tai vietā nav...
Tas tā, tajā pašā laikā man ir pazīstams puisis, manā vecumā, kam ir kafejnīcu tīkls Rīgā, it kā viss aizgājis, bet es nedomāju, ka iet tik spoži, sabiedriskā ēdināšana tas ir maz pelnošs pasākums, hobijs es nerunāju par McDonalds, Čili, Gan Bei, Tokyo city, kur apakšā ir cits finansējums un vispār jau pilnīgi citas iestrādes, bet par individuālu pasākumu kur sāc no nulles bez sava finansējuma, bet jebkā, laimes spēle daļēji arī.
Nekādi negribu atrunāt, bet šim pasākumam ir 10 reiz jānomēra pirms nogriezt.
1249
