Kā visam savā dzīvē, arī profesijas izvēlei piegāju ar strukturētu loģiku - kur es atradīšu darbu, kur varēšu veidot karjeru, kur varēšu labi nopelnīt. Atbildot uz šiem jautājumiem, sāku studēt izvēlēto profesiju. Pirmie kursi bija murgs. Man riebās, gāju uz lekcijām ar sakostiem zobiem. Protams, bija daudz tādu kursabiedru, kas devās "sevis meklējumos" jeb no operas - šis nav mans. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka tā dara cilvēki, kuri to var atļauties jeb kuru vecāki to var atļauties.
Tā kā zināju, ka manus "sevis meklējumus" neviens finansiāli neatbalstīs, kā arī laba motivācija bija tas, ka mācījos budžeta grupā, turpināju kulties pa studiju gadiem.
Rezultātā arvien biežāk pieķēru sevi domās, ka man sāk iepatikties tas, ko mācos. Pašlaik man ir veiksmīga karjera un es dievinu savu darbu.
Sausais atlikums - strukturētā loģika kā vienmēr nostrādāja.