Labrīt.
Es sajukšu prātā no maniem stulbajiem kaimiņiem. Nu tādas dusmas uz visiem. 2,5 h skaļš tv, kas tiek izslēgts, kad man jāceļās, nenormāla mīņāšanās vienā vietā, lai zinot, ka viņiek čīkst grīda un mistisks troksnis, kas atkārtojas katru rītu vismaz pus h. Es saprotu, ka esmu pieklājīga, bet arī man ir robežas.
Stāstam, kādi plāni šodienai un cerams, ka Jums nav tik debīli kaimiņi.
Nazi, bet tas mežrozīšu nav askorbīnskābe un neskaitās sintētisks, nezinu, man baigās pasakas stāstīja, ka labs un tā, es noticēju :) :D Varbūt velti, neesmu tik gudra šajā jomā. :D
Bāc! Tā izliju! Nu vnk vāks!
Triecos uz centru, jo cerēju dabūt šādus tādus sīkumus un nekā! Tik ļoti izliju, ka tgd zobi klab!
Pilnīgi jūtu, ka rīt iesnas būs līdz ceļiem!
Un vispār man ir tikai viena Ziemassvētku dāvana! Super! Es nesaprotu kā šogad esmu tā nolažojusi!
Man 1000 mg C vitamīns vienmēr palīdz ātri tikt uz kājām, kad jūtu, ka nāk slimība virsū, ir bijis, ka izdzeru trieciendevu (3 gramus) un nākošajā dienā esmu vesela. Bet es to C vitamīnu lietoju tikai saaukstēšanās gadījumos.
Rūū izmēģini šo metodi :)
Atceros,ka agrāk pati sevi pieķēru pie domas, ka gribas nomirt, bet kopš es uzzināju kas notiek ar ķermeni pēc nāves, man vairs negribas nomirt un ceru nekad nenomirt :D
Jo tomēr kāds to ķermeni vāks un pheeee.. ko tik līķi nedara, kā tik viņi nesmird un kas tik tur nenotiek iekšā.. brr..
Esmu izbaudījusi " dzimusi- laimes krekliņa " notikumu, pēc tā, man drizāk ir fobija, bail nomirt, nekā mirt. Un ar tādiem vārdiem nedrīkst spēlēties kā nekā vārdos ir spēks.
kad ir gribējies mirt, klausos mūziku, vai atslēdzos no realitātes adu, vai tamborēju, pēdējā laikā esmu sākusi dzejot. Tā tik liekas ka gribas mirt, bet kad tas brīdis pienāk, sāc neapzināti pa sevi cīnīties, lai nenokļūtu tur kur nav jānokļūst.