Čau!
Palasot šīs dienas beztēmu priecājos, ka man ir klusi kaimiņi, māja ar biezām sienām un nečīkstošām grīdām. Tiešām nervi kārtībā!
Par dāvanām runājot. Esmu sagādājusi visiem, bet mums ir tā, ka katrs pasaka, ko vēlas. No vienas puses es ar prieku neko nedāvinātu un teicu, lai nedāvina arī man. No otras tā ir tradīcija. Dāvanas nav galvenais, bet tomēr ap svētkeim gribu iepriecināt cilvēkus kaut vai ar dāvanām, kuras ir zināmas, bet gaidītas.
Agī, ceru, ka visu nokārtosi ar telefonu. Man portatīvā vāks iet pa vīlēm tiešājā nozīmē un prikols, ka kompi man vajag ikdienā, jo strādāju. Labi, ka šodien beidzot ir uzrādījies ģimenes draugs ar zelta rokām un apsolījis to rīt paņemt remontā un uztaisīt. Es pat negribu iedomāties, cik no manis remontā noplēstu. Labāk samaksāju viņam, jo uzticod (turklāt summa nebūs tik astronimiska).
*cheeky, ceru, ka sapulce pagāja Tev zem laimīgās zvaigznes..