Esmu tuvu izmisumam un pilnīgā neizpratnē. Tātad esam kopa ar puisi aptuveni 5 mēnešus, pats attiecību sakums. Viss bija burvīgi līdz vienam brīdim, kad viņš saka savādi uzvesties- vēsa izturēšanās, apgalvo , ka nesaprot savas jūtas, mēģinaju glābt situāciju, izrunaties , meklēt kompromisus, iemeslus.. itkā izdevās un laiku viss nolīdzinajās. Pēc laika atkal saka , ka nesaprot ko jūt. Lai cik grūti tas nenacās, pateicu , ka paliksim draugi. Tā arī norunajām. Vienkārši vairs spēka nebija no tās nezināšanas, viņa neizlemības , neizpratnes. Nākamaja dienā viņš zvana un ir tuvu izmisumam, gandrz līdz asarām un saka, ka sirds griežas uz riņķi , nespej vietu atrast, lūdzas mēģināt vēlreiz. Saprotot ka ir kādu pazaudēt.(viņš vispārīgi ir emocionali blāvs, jūtas neizrāda) Kā to visu saprast ? Tatad ir jūtas pret mani ? Esmu tik piekususi no ta visa, aizvainota līdz pedējam, ka pat nezinu vai vispār ir vērts mēģināt atkal, palikt muļķes lomā atkal dēļ viņa neizlēmības un neizpratnes?! Taču iekšēji jau pat redzot no attāluma , kājas trīc. Japiebilst , ka iepazīšanās periods noritēja ļoti strauji, bijām nešķirami pat uz miega rēķina.. pazuda dzirkstelīte un sakās rutīna?! Cita meitene ir izlēgts variants.
80
