nezinu gan. Pat esot ar draugiem, kad viss ir labi, galvā nepamet doma par visu pārējo. Un viens vienīgais hobijs arī bieži piekāš, ka pēc tam vēl vairāk gribas raudāt un noprast, ka nekas nesanāks. Ahhhhh, nevaru izturēt. Reāli visu laiku esmu stresā - gan darbā, gan pašreizējā dzīvesvietā, tāpēc nav tādas vietas, kur aiziet un norimt. Sākas jau maza panika ik pa laikam. Pat viss mazākais nieks vai aizrādījums spēj saraudināt.