Man ir viens kaķis, bet drauga mātei bija situācija - mājās viens un tad paņēma vēl vienu. Tas beidzās ar to, ka jaunā(kaķene) tika deportēta uz radu lauku māju, jo vnk - kā tika dzīvoklī, tā uztrieca veco iemītnieku uz skapja un gaidīja apakšā, kad kāps lejā, lai atkal varētu sadot. Respektīvi - kā drauga māte gāja prom no dzīvokļa, katru savā istabā ielika, jo citādi velns zin, kas būtu. Kad viņa bija mājās, tad - kamēr skatījās virsū abiem, vēēēēl kaut cik, bet kā novērsās, tā sākās...
NU, izturēja 2 nedēļas - domāja, varbūt pieradīs, bet....nēēēēē.
Tas biedē mani ņemt otru kaķi, jo nu - mums nav vairāku istabu, kur izolēt un es negribu pārrasties no darba un atrast šausmas.
Protams, zināmi arī labi gadījumi - manas mammas darba kolēģei vairāki kaķi labi sadzīvo, bet nu...
Skaties ilgākā laika posmā. Ja paiet mēnesis un nekas nemainās, tad es apšaubu, ka mainīsies... taču, ja tikai šņāc un neuzbrūk, neskrāpē acis ārā, tad varbūt visu var atstāt kā ir.