Klotho kaut kas noticis, ka tāds noskaņojums?
Sodien biju šopingā, neteikšu, ka man viņi baigi iet pie sirds, jo cilvēka burzma tur ir pamatīga. Brīžam aizdomājos ejot garām time puļiem, cilvēkiem acis zib no veikala piedāvātā klāsta, visi daudz maz laimīgi, bet tā laime beidzas , tik līdz esi mājas ar preci. Tad visi " iekāpj " atpakaļ skumīgajā , nelaimīgajā noskaņojumā. Mjām.
Vienīgais dusma parāva, ka ieraudziju, ka viena sieviete centās pārmācīt savu 3 gadīgo bērnu. Nav svarīgi, ko viņš izdarija, domāju, ka niķītis uznāca vien, bet viņš gulēja savā kombinzonā uz grīdas un raudāja apķeris mammas kāju. Mamma, viņu ne brīdi necentās uzklausīt, jo noteikti tipiskais ,kas visām "besī " raudāšana un ši psihoze, bet tā ir daļa no dzīves. Viņa vilka viņu kā lupatu pa veikalu , kamēr šis raud, a viņš neceļās. Skatos ,ko apkārtējie uz tādu reagē - tik pasmejas un pasmaida un iet tālāk. Mums gan jauka sabiedrība. Bērns tomēr paliek bērns, viņam viss līdz saprāta robežam ir jāattīstas, bet šādas māmiņas man tiešam nokaitina līdz pēdējam, publiskā vietā pazemot savu bērnu. Pēc tam varēji paņemt viņu opā un nomierināt, nē, tā vēl velk aiz rokas, kā tādu lelli. Pareizi vien dažreiz saka, protams nav attiecināms uz visiem, ka dažkārt bērni ir tiem ,kuriem tos nevajadzētu, bet tiem,kam vajadzētu būt, tiem viņu nav.