Man arī vienmēr patics dzejolis par balto enģeli. Skaists.
Šis arī diezgan poopulārs, bet man patīk kā skan.
Ziemassvētku vakars, kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, ja vien sirdī mīt prieks.
Tad patīk kaut kas ko var iesaistīt:
*Ir jāprot sajust leduspuķu smaržu, ir jāprot noplūkt tās un dāvāt cilvēkiem. Ir jāprot sajust - kāda vēja garša - un tikai tad mūs sauks par laimīgiem...
*Sapņi ir domāti, lai tos piepildītu. Brīnumi, lai tiem noticētu, bet smaids, lai citi redzētu cik sasodīti laimīga/s vari būt...