Mūsu mazie kustoņi(BEZTĒMA)

Interesanti palasīt jūsu dzīvnieciņu aprakstus- liekas tik atšķirīgi un dažādi ne tikai izskatā, bet arī raksturojumos.
Mani suņi arī rakstura ziņā ir tik atšķirīgi viens no otra- viens (melnais) ir ļoti emocionāla būtne, visu laiku grib uzturēties cilvēka tuvumā, vislielākā laime ielēkt saimnieku klēpī, naktīs šad tad pīkst, ja sega nokritusi, jāiet apsegt :D Kā tāds bērns. Lielais mīnuss, ka skaļa- riebjas sveši cilvēki, īpaši vīrieši, salūts un citi trokšņi. Viņa mums ir nemiera gars, vienmēr kustībā, vienmēr vajag būt tuvumā "saviem" cilvēkiem.


Otra (brūnā) ir mūsu drosmīgais suns, kas noteikti ir liels suns mazā ķermenī, kā mēs sakām-viņa domā, ka ir rotveilers vai kaut kas tikpat liels-mazie suņi nepatīk, draudzējas tikai ar lielajiem, gatava ar jebkuru suni izkauties nepieciešamības gadījumā, ja, piemēram, otrai sunei kāds cits suns uzbrūk, manai meitai šī ir lielā draudzene- daudz laika pavada, abas čubinoties. Pilnīgs pretstats otrai-mājās mierīga, rāma, neprasa tik daudz cilvēka glāstus, bet arī bezgala mīļa. Paņēmām no cilvēkiem, kas suņus paaudžu paaudzēs audzēja medībām, un tas perfekti raksturo šo suni- gatava doties "kaujās", bezbailīga, drosmīga.


Vispār kādreiz sapņoju par kaķīša iegādi, bet vēl noteikti neņemsim, pietiek ar suņiem. Tad nu atliek priecāties par šajā tēmā ievietoto kaķu bildēm un saimnieču aprakstiem. ļoti mīļi visi, bez izņēmuma!

Man ir divas žurciņas,smilšu pele un mazais rižiciņs-kaķītis,vel vajag sunīti,bet nevaru saprast kāda šķirne varētu ar visiem pārējiem zvēriem sadzīvot :)

Nemāku pievienot bildi no tabletes

superīga tēma (l) par cik esmu dzīvnieku fanāte (l)
Rūūū - neiesaku gan ņemt lielu suni dzīvoklim, es šodien gāju pa ielu un es tiešām apstulbu, kad vienā no daudz dzīvokļu mājām redzēju logā (uz palodzes) sēžam haskiju :0 ...skats ne pa jokam, nebiju redzējusi tik lielu suni logā, tiesa gan, viņa skatiens bija tik skumjš :(
vēl kas - vai obligāti vajag šķirnes suni ņemt? es godīgi sakot esmu tikai par patversmes dzīvnieciņiem, man viņu liktenis tāāāā sāp, es regulāri sekoju draugiem.lv Tukuma patversmei, iesaku arī jums, aaa nu pilnīgi sirds plīst pušu, ja ņēmšu nākotnē sunu vai kaķi, tad tikai un vienīgi no patversmes.

Manā dzīvē vienmēr man apkārt ir bijuši mājdzīvnieki, bet par cik esmu uzsākusi kopdzīvi ar puisi un mainījusi dzīvesvietu, tad pastāstīšu par mammas mājdzīvniekiem, kuri ir arī mani, bet vairāk gan mīl mammu :)


Mūsu suns Neris. Tiesa gan, šis mums tā teikt pagadījās šķirnenieks - ķīnas cekulainais powder Puffs :D suga jau skan baigi. Neris pie mums nonāca, kad sabrauca mūsu iepriekšējo suni. Mamma meklēja sunīti līdzīgi iepriekšējam, bija jābrauc uz Džūksti, tur it kā esot plušķaini sunīši...aaa kad aizbraucām, kādi tur bija apstākļi, izrādās, bija vēl atbraukuši cilvēki, uzzināja, ka tur nav kaut kas kārtībā, respektīvi sunīši ļoti sliktos apstākoļos turēti, tikai pavairošanai turēti skaidu pilnā istabā, nu un tad mēs izglābām arī šo te mūsējo - Neri, tikai beigās, kad dabūjām pasīti, pateica, ka tie visi bija šķirnes suņi. :) Neris ir baigais rezgalis, visur tiek ņemts līdzi, dikti patīk mašīnā braukt :) ēd pārsvarā tikai svaigu vistu, dažreiz rīvētus burkānus un sautētus kāpostus :D un pagrauž kaķu kriukšķus. Neris ir diezgan ,,sexsīgs'' :D tendēts uz seksu, laikam ietekme no seksa muzeja Džūkstē :D Nerim ir 6 gadi.



Miciņš :) - šim ir 8 gadi, paņemts no vienas zemnieku sētas, un tā nu dzīvojas pie mums. Iet laukā (mamma nedzīvo pilsētā, bet gan pagastā). Kastrēts. Savdabīgs, mīļojas tikai tad, kad pats grib. Ēd sauso barību, svaigas zivis, svaigu gaļu. garšo arī visi konsveri utt, bet tos nevar dot, jo veidojas uz muguras kraupis :D tad nu tā privilēģija ir beigusies.



Tince ir paņemts no pagraba :) es ar mammu parūpējos arī par viņas māsiņām, atradu visiem mājas, un viņas mammīti izsterilizējām, lai neveidotos kolonija. Tince ir augumā maziņa kaķenīte, dzīvo tikai telpās, un arī, mīlojas, kad pati grib. Naktīs ,,zīž'' mammas roku :D ēd tikai dārgo :@ sauso kaķu barību :)

atvainojos, ka tik gari :)

Arielle Nav, nav obligāti šķirnes suns. Man laikam vairāk interesēja viedokļi par to kā vidēji/lieli suņi jūtas dzīvojoties dzīvokļos. Laikam jau esmu nolēmis pagaidīt ar to prieku. Negribu mocīt zvēriņu.

Rūū man bija liels suns dzīvoklī. Tās ir mocības sunim, jo vajag izskrieties. Ok, man bija Īru seters, kuram pēc dabas vajag brīvību, bet tomēr. Nevar salīdzinat ar to, kāds viņš bija dzīvoklī, un kāds, kad pārvācāmies uz māju. Manuprāt, lielu suni tiešām nevajag mocīt dzīvoklī.

Par tēmu, man it īsta dumiķe, kas kā jau vienreiz teicu, par cīsiņu palīdzēs mantas no dzīvokļa iznest un dvēseli pārdos, bet tomēr mīļa bez gala. Liktenis viņai nav bijs vēlīgs, jo iepriekšējie saimnieki izmeta ceļa malā no mašīnas. Sākumā ļoti baidījās no mašīnām, bet tagad, nepaspēj pat atslēgas izvilkt no kabatas, kā viņa jau pie durvīm luncinās un nevar sagaidīt, kad varēs kāpt iekšā :D


Ahh, nemāku es no bildites.lv ielikt normāla izmēra attēlu.

Arielle
tas haskijs nav Jelgava? :D es katru dienu eju un te jelgava redzu tadu skatu, milzigs haskijs, saspiedies uz tas palodzites zeli raugas ara!

par to cīsiņu es vienmēr Teddy smejos - laaaaaabs :D

kiky* - nē, es Ventspilī dzīvoju :) man ar tik žēl palika :(

Vai, kiky, atvainojos. Tā kā saskatīju līdzību ar savu minku (mana ir pilnīgi melna), tad aizdomājos un pataisīju Tavu čomu par meiteni iepriekšējā komentārā. Biju Ķipsalā uz kaķu izstādi, tur bija pāris meža kaķi. Izskatījās fantastiski dzīvnieki - tādi riktīgi lieli! ŠĶiet, ka suni pat mājās neprasītos, ja tāds kaķis uz paklāja pie durvīm sēž :D

Arielle tas nebūtu smieklīgi, ja tā patiesībā nebūtu, Bet goda vārds, neviens pie mums, nākot ciemos, negrib nākt pēdējais pa durvīm, jo tas, kurš ienāk pēdējais, tam ir garantēts vakars ar suni. Nezinu, kas viņai tā par īpašību, bet tā ir. :D

Teddy nemuldi,es gribu pie Tevis iet ciemos,man patīks Tavs suncis. (l) (l) (l)

Nazi,es jau neko, tikai taisnību :D

Te mana minka drīz pēc ierašanās mūsu mājās:



Un te aptuveni 6 mēneši. Tagad gan ir pamatīgi paaugusies un vēders kūļājas uz visām pusēm, kad ārdās. Viņai ļoti garšo slapjā barība, kā arī šis tas tiek izdīkts no cilvēku šķīvjiem. Un man žēl atteikt, tāpēc vēderiņš tik aug. Būs man savs raksturs jātrenē, lai neļautos tām žēlajām acīm. Diemžēl jaunāku bilžu nav.

Arī mazam sunim nav baigais kaifs visu dienu dzīvoklī sēdēt.

Mājās ir divi Džeka Rasela terjeri (ar labradora aiziešanu nolēmām, ka suncis nevar palikt viens un paņēmām viņam draudzeni) . Ļoti jauka šķirne. Baroju ar Acana priekš kucēniem, bet paralēli jau meklēju barību, ko došu pēc 1 gada vecuma, jo Acana īsti neapmierina.
Vēl ir siāmas runcītis, mīļākais kaķis, kas man jebkad ir bijis. Viņš vienmēr ir blakus, es pat uz tualeti bez viņa pavadības nevaru aiziet, uz jūru arī brauc līdzi ( izārdīties pa smiltīm viņam lielākais kaifs). Baroju ar applaws, jo tādu barību mēs dodam seskiem, bet kad viņš vairs nebūs kaķēns arī meklēsim ko citu.
Kā arī ir sesku pāris, neatkarīgi dzīvnieki, kuri uzskata, ka es dzīvoju pie viņiem nevis viņi pie manis. Ik pa laikam pienāk pamīļoties, bet pārsvarā viņi spēlējās savā nodabā. Abi ir no pamestajiem un nevajadzīgajiem, bija ļoti nekopti un slimīgi kad paņēmām.

Man mazliet citas domas par suņiem dzīvokļos. Ja sunim nodrošina regulāras pastaigas arī ar izskriešanos- pļavā, mežā, pie jūras, aktīvu sociālo dzīvi- ņem viņu līdzi uz visādiem pasākumiem, kur viņš satiek citus cilvēkus un kustoņus, vārdu sakot- socializējas.Tad ir ok. Bet lai to nodrošinātu, vajag kā minimums mašīnu, par to jāpadomā, vai gribēsies čakarēties ar spalvām. Es domāju, ka mans dzīvokļa suns ir laimīgāks par to kaimiņu suni, kas dzīvo ārā un neko citu, kā savu sētu nav redzējis, izmīdījis pagalmu tā, ka zāle neaug, neesmu arī redzējusi, ka saimnieks paņemtu pie pavadas un ietu pastaigāties un parunāt par dzīvi :) Un starp citu viņš vienmēr žēli caur sētu noskatās uz manu suni, kad kaut kur dodamies.
Piekrītu, ka nevajadzētu ņemt haskijus, kaukāzieziešus u.tml- viņi tomēr ir specifiski, un ar savu biezo spalvu siltajā dzīvoklī smaks nost. Apdomā kārtīgi par "trakajiem medniekiem"- palaižot vaļā, viņi var sastrādāt lielus pigorus, pat ja nevainojami apmācīti. Vipeti ir lieli skrējēji ārā, bet iekšā viņi izstiepušies guļ savā dīvānā, tā ka tas arī mazliet mīts, ka nederīgi dzīvokļiem.
Man pašai Džeka Rasela terjers- liela suņa dvēsele mazā ķermenī :)

Visiem tik forshi miilulji :)
Tām kurām sunīši ir- Jums ir bijis tā, ka vemj asinis? Nevis ar ēdienu, bet tīri asinis?
Esmu salasījusies visādas šausmas internetā, kamēs sēžu uzgaidāmajā telpā ar suni. :( mani jau trieka ir noķērusi reizes 50 vismaz

Lita16, diemžēl ir bijis. :( Kurā klīnikā esi?

Minkam tagad ir 1,5 gadi. Vienudien Juglā ieraudzīju, palika mazo pīkstošo kamoliņu žēl, paņēmu līdzi uz mājām. Tagad mūs interesē, kur centrā var veikt viņam manikīru un cik tas maksās?