Vispār man nešķiet, ka patriotisms aprobežojas ar došanos karā, turklāt, ne vienmēr cīņa ir vienīgais veids palīdzēt valstij, kādam būtu jāparūpējas par bērnu drošību kara gadījumā (ja ne savu bērnu, tad radu, paziņu), kādam jāparūpējas par ievainotajiem- visu kā jau šeit minēja.Pieņemt saprātīgu lēmumu atbilstoši situācijai un vajadzības gadījumā atteikties (apzinoties savu varēšanu) automātiski nenozīmē nebūt patriotam. Kaut arī, kas zina, varbūt pirms pāris gadiem, kad nebija bērna, es arī tā uzskatītu un nevilcinoties atbildētu-jā, ietu, bet šobrīd vērtības sakārtotas citā secībā, vispirms domājot par to, lai kara gadījumā nogādātu savu bērnu drošībā.