Dabīgās matu krāsas ataudzēšana

Jā,es reiz izgāju cauri ataudzēšanai,ilgi nostaigāju,kādu pus gadu toč ar dabīgajiem matiem,tad uznāca pizdings un nokrāsoju(vot dura!!!!),tad man sākās krāsošanas ēra atkal,tagad no vasaras atkal audzēju savus(pirms tam divreiz šķipsnas izbalināju,lai ir gaišāki mati,jo man patika,kad izskatījās kā ombre,kad audzēju iepriekšējo reizi :D ). Tagad domāju,ka mani iedvesmos nekrāsot tas,ka es zinu kā nožēlošu pēc tam.

Vai kāda no jums ir izgājusi cauri šim procesam vai ir vēl tikai ir ceļā?
Jā, tiku tam pāri.

Kas iedvesmoja atkal nenokrāsot visus matus?

Nezinu. Vienkārši cietos. :D

Kādus plusus/mīnusus saskatat, dzīvojot ar dabīgo matu krāsu?

Nav jāčakarējas ar ataugušām saknēm... Mati arī netiek pakļauti krāsošanas sekām... Nu, man ir vieglāka dzīve. :D

kādu pus gadu toč ar dabīgajiem matiem

Pus gadu pēc tam,kad visi bija ataudzēti.

Ilgs process, kam izgāju cauri, bet toties tagad ir veselīgi un smuki mati :)

kad izauga līdz pusei, nokrāsoju kko līdzīgu ombre un izskatījās, ka tā vajag, nevis, ka tā sanāca :)
plusiņi - mati veselīgāki, nav jādomā par ataugušām saknēm un jātērē laiks un nauda krāsošanai.

Man bija dabīgā matu krāsa 2 gadus. Ļoti veiksmīgi sanāca, pirms tam balināju, tad nokrāsoju mazliet pelēcīgākus. Krāsa principā saplūda kopā. Ja es tagad ataudzētu, būtu nenormāli neglīti rudie un latvju pelēkie pie saknēm, tāpēc noteikti censtos visus matus nokrāsot daudzmaz dabīgā tonī.

ES audzeju dabigos. Pirms tam ari. Parsvara sanak no melniem audzet,pasai dabigie tumsi,riza atskiriba nav.
Tgd labs gabals paaudzies, nagi niez nokrasot melnus.

Jā arī esmu izgājusi cauri/eju cauri... nu jau esmu nonākusi līdz tam, ka man pašos galos tikai ir vecie krāsotie un ir tāds simpātisks ombre izveidojies, vairs nav paniska vēlme nokrāsot. Bet jā tās ir mokas, itīpaši pašā sākumā, jutos, kā briesmekle, bet priecājos, ka nesalūzu... Tagad man ir skaisti veselīgi mati, audzēju tos garus un kad būs izuaguši būs ļoti labi... vēl ir uz ko tiekties, taču, nu jau vairs nav panika.

Man dabigie baigi atri pie saknem taukojas. Sausais sampuns izskatas drausmigi uz tumsajiem, kaa sirma.

Šobrīd audzēju savus dabiskos. Man nav īpašas atšķirības starp krāsotajiem un dabīgajiem, tā ka ir ok. Saknes brūnas, galos sarkana nokrāsa. Diez gan jau atauguši.

Gada laikā ataudzēju. Jau kādus 2,5 gadus laikam neesmu krāsojusi. Ir doma, ka pavasarī varētu nokrāsot, ja nepārdomāšu.

Man ir ataugushi jau kadi 15cm un superigi - jo nevar redzet nemaz to vietu kur sakas krasotie mati...ljoooti japeeta ir lai saredzetu... un jaa citreiz niez nagi ielikt matu krasu.. bet nu jau no 2013 gada julija turos :D jo tomer nevar salidzinat dabigos matus (smuki) ar krasotajiem - redz ka krasoti un paliek neveseligi. Neee nee negribu atkal pakulas uz galvas :D ta nu dzenu prom domas par matu krasoshanu :)

Man citreiz parādās tāda doma, bet kas redzu tos padsmit sirmos matus, tā doma'momentā pazūd :D

Esmu procesā.. tiesa, krāsoto daļu periodiski ietonēju.. jo bojātais mats ir ar kaut ko jāaizpilda, lai nelūztu :) Tad nav tik ļoti jāpārdzīvo par kraso sakņu-galu atšķirību.
Protams, traucē tā struktūras atšķirība.. jo dabīgais mats ir veselīgāks, nav tik sauss.. grūti piemērot šampūnu :)

Esmu ataudzējusi dabīgos, neesmu krāsojusi kādus trīs gadus. Ja matu galus pieliek pie saknēm, īsti vienā tonī nav, galos tādi kā nedaudz rudi un gaišāki, pie saknēm tumši. Īsti nav skairds, vai tie ir dabīgi izbalējušie vai vēl vecie krāsotie, bet kopskatā šo krāsu pāreju nevar vairs pamanīt.

Kas mani iedvesmoja nekrāsot? Es biju nonākusi posmā, kad pati nezināju kādu matu griezumu un krāsu sev vēlos, tā es neziņā nodzīvoju pirmo gadu :D Tad man iepatikās dabīgais matu tonis un sapratu, ka tas būs īstais, tā arī bija mana motivācija...

Plusu noteikti ir daudz, nav vairs jādomā par krāsošanu un visu, kas ar to saistās. Mīnusu laikam īsti nemaz nav, vien tas, ka dažreiz patika izmēģināt jaunu matu krāsu un tā sajūta, kad tikko nokrāsotus matus žāvē un gaidu, kas nu būs. Un turpmākās stundas pavadu pētot jaunos matus :D

ataudzēju.. sāku pagaišgad decembrī, februārī nogriezu īsus.. pusgada laikā līdz zodam ir dabīgie..
tad nu ņēmu un izbalināju šķipsnas.. rezultāts ĻOTI patīk.. tagad tikai jāataudzē tāds foršais garums..

Es ari audzeju matus dabigaja krasa , atskiriba diez gan liela starap krasotajiem, bet nu jau pec 2gadu audzesanas ,izskatas labi :) ,protams sakuma bija gruti,it ipasi pirmais gads, bet tagad jau esmu pieradusi ka nav jakraso , jafeno, jataisno.
Mati ir palikusi skaisti, spidigi, dabigi lokaini.:) ( matus mazgaju tikai ar sampunu 2 -3 reizes nedela, lauju pasiem izzut)

Kas iedvesmoja atkal nenokrāsot visus matus?

Pagaidām iedvesmo tas, ka krāsoti mati tomēr ir bojāti mati.. dabīgie ir dzīvelīgāki un mirdzošāki :)
Jācenšas izbaudīt laiks, kamēr savējie nav sirmi.. tos jau nu gan visu laiku gribēsies krāsot (man) :D

Šobrīd ataudzēju savus dabīgos matus. Cm nemēru, bet saknes ataugušas krietni.

Matus regulāri aplīdzinu un cenšos reizi mēnesī ietonēt. Friziere jau jokojas, ka mana dabīgā matu krāsa ir tik neizteiksmīga, ka es ātri vien neizturēšu un ķeršos klāt pārkrāsošanai. Bet mēs jau runājām, ka akcentam var izbalināt kādu šķipsnu vai matus ietonēt, spīdumam.

Mani vairāk nevilina tā dabīgā matu krāsa, cik fakts, ka savi mati būs biezi un mīksti. Jā, ir brīži, kad ataugušās saknes uzkrīt uz nerva, liekas, ka visi apkārtējie domā, cik man nekopti mati. Pati savukārt redzu apkārt ļoti daudz sievietes, kas sākušas ataudzēt matus.

Man dabīgie ir tumši brūni, sāku ataudzēt dabīgos, nokrāsojot 1x ar tādu pašu matu krāsu. Un nevarēja redzēt atšķirību, kur ir krāsots un kur ir dabīgs. Tā nostaigāju 2 gadus un būtu staigājusi tālāk, ja kādā jaukā dienā neatrastu savu pirmo sirmo matu. Panikā nokrāsoju un turpinu krāsot. Nu sirmo matu ir vairāk un bez krāsošanas nervi netur spogulī skatīties. Tagad jau 2 gadus ir melni mati.