Daudz ir filmu sižeti, kur psihoterapeiti nojūdzas un labākajā gadījumā paši meklē palīdzību pie saviem kolēģiem, sliktākajā - problēmu neatzīst un vergo tai. Man liekas, šis ir tas gadījums, kad psihoterapeitam ir kaut kas prātā aizgājis ciet un es ļoti priecājos, ka viņam atņemts sertifikāts un no otras puses man sametas skumji, dusmas, šaumas par to, cik daudz cilvēkus viņš varēja "ārstēt" esot pašam slimam un cik daudzi vēl uz viņa vārdiem var pavilkties, piesaucot kādreizējo autoritāti, kā šeit diskusijā redzam dažus indivīdus. Tas ir briesmīgi, kā viens cilvēks var degradēt citus.
Ja viņam ir sieva un, vai bērni, manuprāt, ir pamatots iemesls domāt, ka tur valda vardarbība, turklāt tāda, kur upuri nekad neatzīsies, jo bija pamatīga smadzeņu skalošana.. Es iestāžu vietā tam pieķertos..