Darla, tām, kuras ir cietušas no vardarbības, visbiežāk nav reālu iespēju ietekmēt ģimenes dzīvi, jo viņām ir iesista noteikta loma, kuru baidās pārkāpt. To redz arī bērni, ja tēva autoritāte ir stipra,dzīve nesaliek visu pa vietām, izaug tāds pats roku pacēlējs, kuram sieviete ir kaut kas starp gumijas lelli, bērnu ražojamo mašīnu un apkopēju. Visbiežāk problēma slēpjās vājā sociālajā politikā un tiesiskajā aizsardzībā, kas jau ir valsts līmeņa problēma. Nevar nepieminēt arī sabiedrības uzliktos standartus par pirmo bērniņu, laulībām līdz zināmam vecumam. Nereti, sieviete tad vēl nav nostājusies pati uz savām kājām, nav konkurētspējīga darba tirgū, lai pārtrauktu atkarību no varmākas.