Runāju ar vienu tuvu radinieci par šo... Viņa nesaprot, saka, ka esmu naiva muļķe un tas vīrietis pēdējais kretīns kāds vien var būt! :D Bet es visu tā neredzu!
Jā, viņš izmantoja mani seksam, bet es taču pati piekritu. Jā, es tik ļoti gribētu, ka viņš gribētu ko vairāk ar mani, bet es nevaru pieprasīt to no viņa, ja pati tēloju vēso. Beigās pati jutos aizvainota, kad viņš atzina, ka starp mums jau tas tā nenopietni. Nesaprotami sāpīgi, kāpēc pēc 1. x viņš pret mani tik jauki izturējās. Varēja taču pasniegt uzreiz visu, lai lietas ir skaidras. Es pat biju gatava, ka visticamāk 1.x tikai būs un viss stāstiņš beigsies. Bet nē, turpinājām tikties tikai sexam. Beigās atteicos satikties ar viņu, jo vairs tā negribēju. Un tagad naktīs nāk prātā, kā būtu ja varētu būt savādāk...
No otras puses, viņa rīcība parāda, ka viņš neko vairāk negribēja, neko nopietnāku un viņu viss apmierināja kā bija. Un nu man gribas viņu atpakaļ, kaut vai kā viss bija, ar cerību, ka varbūt arī tas varētu izvērties par ko vairāk, jo viņam tā uzticējos, bija kā čoms ar ko parunāt un gultas biedrs reizē :D Negribas tagad nevienu citu iedomāties. :) Negribas arī izskatīties izmisušai vai vientuļai vai lieki uzbāzties, ja viņam galīgi neesmu vajadzīga un varbūt ir cita dzīve un mani negrib atcerēties. :D Bet lai ko arī domātu, nejūtu ne mazākajā mērā dusmas pret viņu!
745
