Neapdomati lemumi un sekas.

Nesen arī pieņēmu pamatīgu lēmumu par ilgu attiecību pārtraukšanu, nebija vairs ne mīlestības, ne kontakta, tikai pieradums. Baidījos nožēlot, bet mierināju sevi ar domu, ka labāk jau nepaliks, ja atstāšu kā ir- vai nu sliktāk, vai viss stāvēs uz vietas.
Mazliet kamols ir iekšā, vēl jo vairāk, jo puisis man visādos veidos iegrauzt mēģina, bet mēģinu visu uztvert pozitīvi, pilnveidot sevi un iet uz priekšu!

7iņ reiz nomēri PIRMS nogriez !!

Lesseda
Saja situacija ta ilga apdomasana vel vairak sagrozija galvu.Vel pat tagad kad lemums pienemts domaju par to un verteju abu lemumu plusus,minusus.Taka si nav ta reize,lai teiktu-septin reiz nomeri pirms griez.Vienmer pec si sakamvarda esmu vadijusies,tacu soreiz tas nepalidzeja...:(

Citreiz tādi neapdomāti un pēkšņi lēmumi neko labu dzīvē nenes.

Labāk tiešām pārdomā vai Tev to vajag !

Lesseda
Tiesi to ari daru.Tu pati vienmer pardoma visus lemumus?Un vai tad, neesi kludijusies?

ļoti daudzi no maniem nozīmīgajiem lēmumiem ir bijuši spontāni lēmumi, labi, ja 1reiz nomēru, kur nu vēl 7 :D citi ir izrādījušies pareizi lēmumi, citus sākumā nožēloju, pēc tam saprotu, ka savādāk nemaz negribētu un viss ir ok.
es tev ieteiktu nešaustīt sevi un dzīvot tālāk, ja jau esi tik daudz apdomājusi iespējamos variantus, tad noteikti tur nav bijis viens pareizais ceļš un tu intuitīvi esi izvēlējusies kas labāk. kā tu zini, ka tā ir kļūda.

Patiesībā tieši spontānie lēmumi ir izrādījušies tie visveiksmīgākie. A kamēr Tu simts reizes pārdomā, tad jau vari necerēt, ka tiešām ko izdomāsi, finālā paliksi vēl pie vecā. Nepieciešams riskēt! :)

A ko tev "chujs" saka? Man parasti tomeer taa iistaa atbilde kaut kur iekshaa vislaik ir seedeejysi. Es parasti sekoju sirdij. Neesmu neko taadu lielu pagaidaam nozheelojusi. Tikai,piemeeram,shoppiga sakaraa es tagad apdomaajos parasti,vai man tieshaam to vajag. Aizvakar izdariiju spontaanu pirkumu-
PAndora rokasspraadzi un pagaidaam vel esmu pilniigi in love with it. Redzees,ko teikshu peec paaris meeneshiem :) haha

oti daudzi no maniem nozīmīgajiem lēmumiem ir bijuši spontāni lēmumi, labi, ja 1reiz nomēru, kur nu vēl 7 :D citi ir izrādījušies pareizi lēmumi, citus sākumā nožēloju, pēc tam saprotu, ka savādāk nemaz negribētu un viss ir ok.
es tev ieteiktu nešaustīt sevi un dzīvot tālāk, ja jau esi tik daudz apdomājusi iespējamos variantus, tad noteikti tur nav bijis viens pareizais ceļš un tu intuitīvi esi izvēlējusies kas labāk. kā tu zini, ka tā ir kļūda.

+++

tille
"chujs" pagaidam neko nesaka.tapec saubos vai esmu pienemusi pareizo lemumu.baidos,ka velak to nozelosu.visvairak biede tas,ka naksies izkapt no savas "komforta zonas" un pielagoties jaunajai situacijai.paslaik jutos nedrosi,nezinu ka bus,ko man gaidit un ar ko rekinaties.man vienmer ir bijis gruti sakt kautko no jauna,nepatik ipasi kautko mainit sava ikdiena.nezinu,kas man bija uznacis,ka lemumu pienemu spontani,kartigi neko neapdomajot.tagad ir tikai tada riebiga pecgarsa pec visa...bail pat iedomaties,ka bus,kad naksies veco dzives situaciju mainit pret jauno.tagad divas nedelas domasu par so,jo pec tam naksies pariet uz kko jaunu un nezinamu.

Man parasti vispatiesākā ir tā pirmā reakcija, intuitīvā. Problēmas sākas tad, ja to daudzkārt pārcilāju prātā - tad var sadomāties nezin ko. Tāpēc tagad mēģinu klausīties tikai uz savām pirmajām sajūtām.