Tā kā man bērnu vēl nav, tad arī nav kam stāstīt pasakas par salavēcīšiem.
Pati ticēju, kad vēl biju maza, laikam kādi 5-6 gadi. Ticēju arī tad, kad jau pratu rakstīt, jo atceros, ka mamma iedeva adresi un es salavecim rakstīju vēstuli, protams, ka nezinu kur tā vēstule palika, jo iedevu mammai, lai nosūta, bet kas zina - vai nosūtīja?! :D
Es rakstīju vēstulē, ka gribu kucēnu un kad Ziemīšos to nesaņēmu, tad biju vīlusies. :D
Vēl joprojām par to esmu vīlusies.! :D
Beidzu ticēt, laikam kādos 7-8 gados!